Apkaimes biedrība "Jelgavas Līnijas" - Aktualitātes

Lai mums jaudīgs 2026.gads!

Sun, 11 Jan 2026 18:13:00 +0000

Ir iesācies 2026. gads. Jāsāk jau likt plāni šī gada aktivitātēm. Ja reiz mums ir izveidota apkaimes biedrība, tad viņai vajadzētu turpināt darboties.

Īss atskats uz 2025. gadā paveikto. Gadu iesākot bijām realitātē tikai viena aktīvi strādājoša apkaimes biedrība. Gada laikā esam izauguši par biedrību līdz 240 biedriem.

Tā ir ļoti liela apkaimes biedrība ar ļoti lielu biedru skaitu, ja salīdzinām ar citām apkaimes biedrībām vai vispār ar biedrībām kopumā. Esam par sevi likuši manīt. Esam bijuši laikā, kad pilsētā mainījās, ilgi pastāvējusi, pilsētas vara un šobrīd piedzīvojam jaunas vēsmas pilsētas pārvaldībā. Visiem procesiem ir jāseko līdzi.

Esam likuši pievērst uzmanību bīstamo atkritumu izgāztuves jautājumiem. Šobrīd notiek papildu monitorings arī ārpus šīs teritorijas, lai kontrolētu bīstamo atkritumu un ķīmisko vielu koncentrāciju ārpus izgāztuves teritorijas. Vēl mums vajag tuvumā dažus dziļurbumus, kuri būtu ar mieru piedalīties šajā mērījumu procesā.

Mums bija viens projektiņš ar video raidierakstiem. Projekts beidzās un esam iekustinājuši citu apkaimju iedzīvotājus. Ja sākotnēji bijām faktiski vienīgā reāli strādājoša apkaimes biedrība, tad nu jau ir ap desmit jau dibinātas vai topošas apkaimes biedrības pilsētā.

Nu jau parādās ne tikai mūsu kopējās apkaimes jautājumi, bet jāiesaistās arī pilsētas mēroga jautājumu risināšanā, problēmu identificēšanā un risinājumu piedāvāšanā. Ir izveidota neformāla apkaimju biedrību alianse, kurā aktīvāko apkaimju pārstāvji regulāri tiekas un izvērtē uz apkaimēm aktuālo jautājumus. Rodas jaunas apkaimes un šī alianse paplašinās.

Protams nevar atstāt novārtā pašas apkaimes jautājumus un vajadzības. Šajā gadā plāns ir vairāk saelidēt pašu apkaimi. Vairāk savstarpēju saliedēšanas pasākumu pašā apkaimes iekšienē. Pagājušajā gadā izdevās nelieli apkaimes svētki. Plānojam šogad turēt tradīciju.

Ieplānots ir bērnu sporta laukumiņa atklāšanas pasākums aiz Miezītes bibliotēkas.

Pēc vairāku vietējo iedzīvotāju idejas izskatam amatnieku tirdziņa pasākuma konceptu un šāda pasākuma ieviešanu apkaimē.

Jāapzina un jāapvieno apkaimes uzņēmēji, lai ir informācija par viņu piedāvājumiem un iespēju sadarboties ar apkaimes iedzīvotājiem.

Jāseko līdzi attīstības stratēģijas jautājumiem pilsētā, cik tie attiecas uz mūsu apkaimi. Būs iedzīvotāju padomes vēlēšanas, kur mūsu apkaime arī tiks pārstāvēta ar savu pārstāvi. Šobrīd Jelgavas Līniju apkaimē ietilpst Līniju teritorija, Miezītes teritorija, kas ir Dobeles šosejas pretējā pusē līnijām, kā arī tā saucamā Industriālā parka teritorija, kas ietver teritoriju līdz pat Jelgavas autobusu parkam pilsētas Ziemeļu daļā. Šīs divas teritorijas, kamēr, tur nav aktīvisti ar apkaimes ideju, teorētiski pievienotas līniju apkaimei, jo mūsu biedrībā ir cilvēki no šīm apkaimēm. Protams apkaimes biedrībā galvenais ir cilvēki. Teritorija ir otršķirīgs lielums.

Tamdēļ šajā gadā biedrības biedriem vajadzēs vairāk iesaistīties aktivitātēs. Ja nevarēs praktiski, tad būs vismaz jāpalīdz ar viedokli. Būs nepieciešams daudziem jautājumiem viedoklis, kurus apkopojot tiks pieņemti lēmumi tālākām darbībām vai viedokļiem.

Vajadzēs iesaistīties arī praktiski. Palīdzība dažādu aktivitāšu sagatavošanā vai pasākumu sagatavošanā. Jāpaplašina biedrības pārstāvniecība. Bet šis priekšlikums būs jāapspriež biedrības pilnsapulcē. Martā vai aprīlī plānojam saorganizēt to pilnsapulci. Tas nav vienkārši, ņemot vērā mūsu biedru skaitu. Viss ir jādara un paralēli tam mums arī ir jāaug, jāpieņemas spēkā un biedru skaitā. Mūsu pārstāvniecībai jābūt vienotai, saliedētai un spēcīgai. Esam mēģinājuši meklēt iespējas turpināt mūsu video raidierakstu projektu, bet pagaidām esam saņēmuši tikai atteikumus projekta realizācijai. Turpināsim pārskatīt šī projekta realizācijas iespējas un meklēsim sadarbības partnerus. Šāds komunikācijas formāts bija labs papildus mūsu esošiem saziņas kanāliem.

Bet pagaidām lēnām sākam ieskrieties jaunajam 2026. gadam un iezīmējam galvenos darbības virzienus un ceļus un termiņus.

Ja ir kādi ierosinājumi, vēlmes, idejas, vēlme līdzdarboties un vēlme atbalstīt biedrību, lūdzu! Gaidīsim ziņas.

Šobrīd interesē apkaimē, kāda vieta, kuru varētu izīrēt un pielāgot, kā biedrības štābiņu vai centru. Ja kādam ir zināmas kādas šādas potenciālas vietas apkaimē, lūdzu, dodiet zināt. Vajag mums tādu štābiņu, kur var regulāri rīkot tikšanās un darboties ar ideju realizāciju.

Aicinu iesaistīties!

Kopā mēs esam spēks un kopā mēs varam paveikt lielas lietas!!

Lai mums izdodas padarīt Līniju apkaimi par lieliskāko apkaimi Jelgavā!

Aicina ģimenes uz izglītojošu vides pasākumu Jelgavā – mācīsimies šķirot kopā!

Sun, 31 Aug 2025 10:50:00 +0000

2025. gada 5. septembrī no plkst. 16.00 līdz 18.00 Jelgavas līnijās, aiz Miezītes bibliotēkas sporta laukumā, norisināsies bezmaksas izglītojošs pasākums visai ģimenei – “Mācāmies šķirot kopā!”, ko organizē Pilnsabiedrība JKP.

Pasākuma mērķis ir veicināt izpratni par atkritumu šķirošanas nozīmi un veidiem, īpaši uzrunājot ģimenes ar bērniem. Caur spēlēm, aktivitātēm un vizuāliem materiāliem ikviens interesents varēs praktiski apgūt šķirošanas prasmes, pārbaudīt zināšanas un uzzināt, kāpēc pareiza šķirošana ir svarīga mūsu videi.

Pasākuma programmā:

Interaktīvas spēles un aktivitātes bērniem un pieaugušajiem;
Informatīvi plakāti un izglītojoši materiāli par šķirošanu;
Iespēja apskatīt un iepazīt smago atkritumu automašīnu – uzkāpt un ieskatīties tajā no iekšpuses;
Loterija, kurā iespējams laimēt saldu pārsteigumu un MaxAir grozus bioloģisko atkritumu šķirošanai mājās;
Dāvanas bērniem par piedalīšanos aktivitātēs.

Dalība ir bez maksas, un pasākums piemērots dažāda vecuma bērniem un viņu vecākiem. Meklējiet balto telti sporta laukumā – tā būs vieta, kur viss notiek!

Tāpat, pasākumā varēsiet sastapt apkaimes biedrības Jelgavas Līnijas biedrus. Pārrunāt aktualitātes līnijās, idejas, perspektīvas un vienoties kopīgiem pasākumiem nākotnē.

Jelgavas Līniju projekts par sporta laukuma izveidi. Vajadzīga Tava balss!

Thu, 28 Aug 2025 19:50:00 +0000

Līdz 18. septembrim Jelgavas pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji no 16 gadu vecuma aicināti balsot par sabiedrisko organizāciju un privātpersonu iesniegtajiem līdzdalības budžeta projektu pieteikumiem. Balsošana norisinās vienotajā portālā GeoLatvija.lv, sadaļā “Līdzdalības budžets”, elektroniski autentificējoties. Projekti, kas balsojumā saņems vislielāko iedzīvotāju atbalstu, tiks realizēti par pašvaldības līdzekļiem. Šogad piešķirtais finansējums līdzdalības budžeta projektu īstenošanai ir 80 000 eiro, bet maksimālais finansējums viena projekta realizācijai – 40 000 eiro. Iedzīvotāju balsojumam nodoti septiņi apkaimju attīstības projekti.

Līdz 18. septembrim Jelgavas pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētās fiziskās personas, kuras sasniegušas vismaz 16 gadu vecumu, var balsot par iesniegtajiem līdzdalības budžeta projektiem. Balsošana notiek vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā GeoLatvija.lv, sadaļā “Līdzdalības budžets”, elektroniski autentificējoties. Jāņem vērā, ka viena persona visā balsošanas periodā (līdz 18. septembrim) var nobalsot vienu reizi par katru projektu. Proti, persona vienu reizi var nobalsot par vienu projektu vai, ja radusies vēlme atbalstīt vairākus projektus, vienu reizi nobalsot par katru no tiem. Būtiski uzsvērt, ka visā balsošanas periodā arī būs iespēja mainīt savu balsojumu, piemēram, atsaukt savu balsi vai izvēlēties atbalstīt citu projektu.

Tos projektus, kas saņems lielāko iedzīvotāju atbalstu, īstenos atbildīgā Jelgavas pašvaldības iestāde. Pašvaldības budžetā šim mērķim šogad paredzēts uz pusi lielāks finansējums nekā pērn – kopumā 80 000 eiro. Projektu īstenošanu uzsāk trīs mēnešu laikā pēc konkursa rezultātu paziņošanas un īsteno divu gadu laikā. Jāatgādina, ka konkursa mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību lēmumu pieņemšanā par Jelgavā nepieciešamajiem pilsētvides uzlabojumiem un sabiedrībai aktuālām iniciatīvām.

Par vides uzlabošanu, par kustībām un prieku! Balso par "Jelgavas Līniju" līdzdalības budžeta projektu: https://geolatvija.lv/main?project-view=open&side=left...

https://www.facebook.com/reel/767907756163156

Teritoriju apkopšana

Thu, 24 Jul 2025 09:28:00 +0000

Jelgavas līniju apkaimē sacēlies jautājums par pašvaldību īpašumā esošo teritoriju sakopšanas jautājumiem. Esam savos iekšējos informācijas kanālos izdiskutējuši, sarakstījuši kritiskos objektus, konstatējuši to postu, ko dara šādi privātmāju teritorijā nekopti zemes gabali. Lēmām, ka jāraksta vēstule, bet, tā kā vēstuļu rakstīšana ar valsts vai pašvaldības iestādēm notiek pēc vienotas shēmas, tad nolēmu pats pieteikt vizīti pie šī jautājuma atbildīgās iestādes vadītāja un izrunāt šos jautājumus. Citādi vēstuļu sarakste būs ilga un neproduktīva. Kamēr mēs saņemsim kaut cik jēdzīgu un saprotamu atbildi par zālāju pļaušanu, tad jau būs aktuālāks jautājums par sniega šķūrēšanu, jo mēs uzrakstīsim, precīzi pēc 30 dienām būs atbilde putnu valodā, tad mēs rakstīsim un precizēsim, lai iztulko un tad atkal 30 dienas un atkal atbilde un tā tas var vilkties līdz bezgalībai. Kamēr vēstuļu draugi sāks viens otru uzskatīt par naidniekiem. Tāds novērojums no pieredzes.

Tātad. Kritiskos un apkaimes aizaugušo gabalu adreses uz biedrības e-pastu sasūtīja maz. Četras un viens jautājums par ceļa malu appļaušanu. Pēc vēstulēm jutām, ka tā savstarpējā parunāšanās un šīs sāpes izteikšana bija vairāk vajadzīga, nekā paša fakta konstatēšana konkrētajās teritorijās. Bet nu labi. Problēma ir aktuāla.

Pieteicu vizīti Pilsētsaimniecībā pie Mielava kunga.

Sausais atlikums no šīs tikšanās ir šāds. Pilsētsaimniecība piekrīt visiem iedzīvotāju pārmetumiem par nekoptajām pašvaldības teritorijām ārpus pilsētas centra. Pilsētsaimniecība savu iespēju robežās dara, ko var. Bet. Ir viens liels BET. Sarunas laikā aplūkojām iedalītos pilsētas budžeta summu, kas paredzēta ārpus pilsētas centra zālāju pļaušanai pilsētas teritorijās. Un šī summa ir ne vairāk un ne mazāk, kā apaļa nulle. Jā. Tieši tā. Apaļa nulle. Ja vēl pilsētas centra daļai ir zālāju un teritoriju appļaušanai iedalīts finansējums, tad ārpus centra šādām aktivitātēm pilsētas plānotāji budžetā ir paredzējuši tieši neko.

Jāsaprot, ka iestāde pilsētsaimniecība ir pašvaldības iestāde, un viņa īsti nestrādā pēc parasta uzņēmuma principiem. Iestāde saņem finansējumu no pašvaldības, un tamdēļ tur uzskaite, un finansējuma izlietojums ir nedaudz savādāks, kā jau valsts iestādē. Tur tā grāmatvedība ir savādāka un nosacījumi ir citādāki, nekā parastā uzņēmumā. Tamdēļ ja konkrētās darbības budžeta ailītē ir nulle, tad nevienu centu nevar norakstīt uz šīs pozīcijas izlietojumu. Ir zināma specifika, un tā ir jāsaprot, pirms skaļi sākt pārmest.

Būtība jau ir pašā budžeta plānošanā. Pat ja šajā budžeta sadaļā iekļautu kaut 50 tūkst. Tad uz visu Jelgavas teritorijas ārpus centra pilsētas teritoriju sakopšanu tas būs spļāviens jūrā.

Un nav jau arī tā, ka nu šāds fakts konstatēts, un visi priecīgi sēž un neko nedara. Varbūt tā bija iepriekšējās valdības laikā, kad ar tādiem sīkumiem īsti nevarēja karali traucēt, jo var sākt jautātāju uzskatīt par kašķīgu, tad šobrīd ir bijušas sarunas pilsētas domē, šis jautājums ir aktualizēts, ir celts dienas kārtībā.

Skaidrs ir viens. Ja arī kaut ko šobrīd ātri izdomās un notiek brīnums, ka mums atbrauc un pašvaldības teritorijas appļauj, tad tas ilgtermiņā neko nedos. Ņemot vērā, pilsētas finanšu situāciju un nabadzības līmeni ne šajos četros gados, un pieņemu, ka arī ne nākamajos četros gados neizdosies palielināt finansējumu, lai šīs brīvās pašvaldību teritorijas uzturētu mūsu apkaimes līmenim pieņemamā kārtībā. Ir jādomā citi varianti, kā šo jautājumu risināt, lai apkaimes iedzīvotājiem un šeit dzīvojošiem, šī problēmiņa netraucētu. Pie kam, Jelgavas saistošajos noteikumos ir noteikts, ka šī appļaušana jānodrošina divas reizes gadā un arī vietās kuras robežojas ar citu īpašumu 10 m joslā. Ja arī appļauj 10 metru joslu divas reizes gadā, tas nav baigais risinājums. Es piemājas zālāju pļauju reizi divās nedēļās. Esot arī mutiska vienošanās ar pašvaldības policiju, ka nevar sodīt privāto teritoriju īpašniekus par savas teritorijas nesakopšanu, ja pašvaldība nevar savu teritoriju sakopt.

Bet risinājumi jāpiedāvā mums. Mūsu vietā tos neviens nepiedāvās. Un attieksme – tas ir pašvaldības jautājums, lai risina, nebūs mūsu apkaimei labākais risinājums. Šobrīd, kad varam iesaistīties problēmu risināšanā, kad mūs, kā sabiedrības pārstāvjus sāk uzklausīt un varam izteikt savus priekšlikumus, tad mums ir jāiesaistās, jāmēģina šādi problēmu jautājumi risināt, lai šie risinājumi būtu labākais iespējamais variants mūsu apkaimes iedzīvotājiem. Šis brīdis ir īstais brīdis, kad varam likt domas kopā un izdomāt priekšlikumus, kā risināt šo pašvaldību nekopto teritoriju jautājumus. Man līdz šim brīdim ir izkristalizējušies vairāki varianti, ko piedāvāt pašvaldībai izskatīšanai un apspriešanai. Katrs no šiem variantiem tāpat ir saistīts ar normatīvo aktu izmaiņām, saistošo noteikumu labojumiem u.c. papīru būšanām, bet tur jau pilsētas vadībai jānāk palīgā, mēs varam izteikt tikai idejas. Tātad:

1. Pašvaldības teritoriju sakopšanai piedāvāt apkārtējo īpašumu īpašniekiem, kur par noteikta apjoma darbiem (pļaušanu), būtu iespējams saņem NĪN atlaidi. Labāk šāds piedāvājums, nekā NĪN maksā, bet no pašvaldības nevar sagaidīt tādu sīkumiņu, kā savas teritorijas sakopšanu.

2. Pašvaldība savas teritorijas, kuras nespēj sakopt pārdod vai iznomā uz sakarīgu termiņu privātīpašniekiem. Ja pašvaldība nespēj uzturēt pienācīgā kārtībā savas teritorijas, tad viņai tās ir nevajadzīgas. Nodot šīs teritorijas ilgtermiņa apsaimniekošanā vai pārdot, tādējādi palielinot pilsētas budžetu. Labāk teritorija tiek privātās rokās un par to maksā NĪN, kas papildina pilsētas kasi, nekā stāv, aizaug un veselu apkaimi padara nepievilcīgu.

3. Pārskata apkaimes biedrību iesaisti. Piešķir apkaimes biedrībām konkrētu finansējumu, kuru biedrība izlieto apkaimes uzturēšanai, kas būtu elastīgāk un notiktu pēc konkrētas vajadzības, nevis plānveida un ar cenu aptaujām. Šāda finansējuma piešķiršana ļautu arī pašām apkaimes biedrībām operatīvi sekot līdzi savai apkārtnei un veikt aktuālus uzlabojumus, kādi nu vien ir iespējami un vairāk saliedētu pašas apkaimes iedzīvotājus.

4. Bija ieteikums rīkot talkas un kopt šos pašvaldības pamestos īpašumus, kas satuvinātu un saliedētu apkaimes iedzīvotājus, vai ļautu apkaimes biedrībai izmantot šīs teritorijas savām aktivitātēm.

Gan jau ir vēl varianti. Ja ir vēl idejas, lūdzu, rakstīt epasta – jelgavaslinijas@gmail.com un pieteikties arī uz kopēju ideju ģenerēšanu un šo priekšlikumu sagatavošanu pašvaldībai. Septembrī sākas nākamā gada budžeta veidošanas spriešana un aktualitāšu likšana kopā un līdz tam mums jāsagatavo šie priekšlikumi, lai pašiem ir kāds labums no pašvaldības nespējas apsaimniekot savus īpašumus. Mums ir pašiem tehnikas nomas piedāvājumi, ir mājsaimniecības ar pļaušanas tehniku un varam nākt palīgā pilsētai pie šo teritoriju sakopšanas jautājuma, tikai to nevajadzētu darīt par baltu velti.

Tā ka var iet ar karogu, ka pašvaldībai pašai jātiek galā un rīkot piketu pie domes vai Pilsētsaimniecības. Tur cilvēki saprot un atzīst, ka viņi ir vainīgi, bet pretī noliek budžeta sadaļu, kurā spīd apaļa nulle, tad jāiet turpināt klaigāt pie domes ēkas, kur labākajā gadījumā kaut ko šai budžeta sadaļai iedalīs, bet tas nieks būs uz visu Jelgavu un mūsu apkaimes iespējas palielināsies par niecīgu procentu. Mēs varam paši, tikai par to kaut kas jāsaņem pretī. Un šie priekšlikumi ir jāsagatavo mums pašiem. Konstruktīvi, ar izpratni un veselo saprātu. Tātad gaidām ziņas no cilvēkiem, kuri vēlas līdzdarboties šo priekšlikumu sagatavošanā. Veidosim grupu, kas sagatavos priekšlikumus un iesniegs domē. Būtu labi, ja pieteiktos kāds kura īpašumi robežojas ar pašvaldības teritoriju, daudzdzīvokļu mājas vecākie un visi pārējie aktīvie un spriest spējīgie ļaudis.

Tika mēs varam ieviest vajadzīgo kārtību savā apkaimē.

UHGA

Jaunu vai citu laiku sākums.

Wed, 18 Jun 2025 12:10:00 +0000

Jaunu vai citu laiku sākums.

Pašvaldības vēlēšanas ir pagājušas. Trauksmains un interesants bija priekšvēlēšanu laiks. Jūtama gaisā bija iedzīvotāju vēlme pēc pārmaiņām pilsētā. Ignorējošā komunikācija starp iedzīvotājiem un pilsētas izpildvaru bija ļoti nogurdinājusi.

Jau gadiem vien uz iedzīvotāju iesniegumiem saņemt vienu un to pašu copy/paste atbildi, ka naudas nav, varbūt nākamgad, un tā gadu no gada. Beidzamais gads šo komunikāciju parādīja visā savā spozmē. Kur pilsētas viena no atbildīgām amatpersonām atļāvās sabiedriskās televīzijas kanālā pateikt, ja kādam kaut kas nepatīk, viņš parādīs, kur iedzīvotāji var paņemt 25l ūdens. Pieņemu, ka satraukums, iespēja pārteikties un vēlāk dzirdētā it kā nožēla, ka ne tā pateicis, bet nesekoja nekāda komunikācija ar iedzīvotājiem. Nebija nekādas pārrunas par aktuālo problēmu un tās iespējamiem risinājumiem. No kā var secināt, ka nožēla jau nebija par iedzīvotāju problēmu, bet par savu iznešanos televīzijas kameru priekšā.

Līdzīgi iedzīvotājiem jau ir apnikusi ieilgušās varas partijas vajadzīgo cilvēku atbildīgos amatos attieksme pret viņiem. Kaut vai Nekustamo Īpašumu Pārvalde. Līdz šim nav dzirdēta neviena laba atsauksme sadarbībai ar šo uzņēmumu. Atkritumu apsaimniekošanas jautājumi. Tarifi tiek celti nepārtraukti, uzņēmuma nosaukumi, valdes locekļi tiek mainīti, bet uzlabojumu, nekādu. Visas šīs izklaides apmaksājam mēs – pilsētas iedzīvotāji. Turklāt piespiedu kārtā.

Tad vēl slavenie volvo markas automobiļi. Tik lielisku reklāmu, kā Jelgavas pilsētas vadība automašīnu ražotājam volvo, laikam, nav spējis sarīkot neviens reklāmas uzņēmums. Vienkārši bez paskaidrojumiem, klaji ignorējot iedzīvotāju intereses, vienkārši pārmaksājot, tiek nomāti automobiļi pilsētas vadības lietošanai. Ignorējot uzraugošo iestāžu iebildes.

Slavenais Jelgavas tirgus jautājums. Arī bez paskaidrojumiem deviņus gadus tiek muļļāts viens vienkāršs jautājums par jauna tirgus būvniecību. Ar neapbruņotu aci, skaidri redzams, ka tur ir kādam kādas intereses. Neviens labticīgs saimnieks ar savu īpašumu šādi nerīkotos. Un atkal bez jelkādiem paskaidrojumiem.

Tik daudz neskaidru lietu, kas no pilsētas administrācijas puses bija gadu gaitā iestrādājušās. Savējiem konkursiņi, amatiņi, pasūtījumi un atbalsts. Pārējiem, kuri pauž savu viedokli, saka – tie ir kašķīgi un visas iespējas iet garām.

Kuluāros tika dzirdēts, ka mūsu apkaimes biedrību “Jelgavas Līnijas” nu jau bijušais pilsētas mērs esot nosaucis, ka mēs esam kašķīgi! Nezinu gan par ko mēs būtu kašķējušies. Tik vien pastāvējām uz savām tiesībām tikt uzklausīti un kopīgi risināt gadiem nerisinātas problēmas. Vēlējāmies tikt sadzirdēti. Nedomāju, ka to vajadzētu saukt par kašķēšanos. Par kašķēšanos varētu uzskatīt, ja atbildīga amatpersona pasūta veselas apkaimes iedzīvotājus uz to vietu, kur viņš parādīs, kā paņemt 25 litrus ūdens, jo neviens normatīvais akts nenorāda viņam kaut ko darīt.

Šobrīd vēlēšanas ir noslēgušās. Jaunās pilsētas domes sastāvs ir pamainījies. Prognozējas jauna pilsētas vadība, jauns mērs. Novēlu jaunajiem ievēlētajiem pilsētas vadības pārstāvjiem spēku un izturību, jo nebūs viegli pagriezt to kuģi, kura stūrē pēdējos 24 gadus dūšīgi bija iekrampējies viens cilvēks, kurš izveidojis savu atbalsta komandu un uz kuģa visu izkārtojis, lai viņam būtu ērtāk. Būs grūti, gan ar budžeta jautājumiem, jo nāks līdzi iepriekšējās līgumsaistības, visu iestāžu pārraudzība un saprašana, kas notiek, kamdēļ tā notiek, kā līdz šim noticis. Kamdēļ visi pelna, bet tieši uzņēmumi ar pilsētas kapitālu dzīvo lielos mīnusos.

Sekosim līdzi notikumiem. Būsim aktīvi, uzturēsim kontaktus ar pašvaldības vēlētajiem deputātiem, izteiksim savu viedokli, priekšlikumus un ierosinājumus. Neļausim jaunajam domes sastāvam kļūt līdzīgiem iepriekšējam sastāvam.

UHGA

Tulkojumā apmaldījies NĪPs!

Fri, 16 May 2025 12:17:00 +0000

Man gan teica, lai es nerakstu, bet pastāstu savu piedzīvojumu mūsu biedrības raidierakstā “Līniju sarunas” mūsu Youtube kanālā https://www.youtube.com/@JelgavasLīnijas, bet, tā kā man kaut ko uzrakstīt, ir mana terapija, tad domāju, ka gan uzrakstīšu gan pastāstīšu. Kā sacīt, dubults neplīst.

Parasti pēc ļoti labām, vai gluži otrādāk, pēc ļoti sliktām teātra izrādēm ir tāda pēcgaršiņa, kura liek pēc notikuma piedomāt par to kas redzēts, sajusts un dzirdēts. Tad nu šī ir tā reize, kad mani jau nedēļu nepamet piedzīvotais un nepārtraukti galvā maisās domas par piedzīvoto.

Respektīvi, lieta sekojoša. Mūsu apkaimē ir viena no vairākām, daudzdzīvokļu mājām, kurā ir mājas vecākais, dzīvokļu īpašnieki un viņiem ir līgums par mājas apsaimniekošanu ar Jelgavas pilsētā slavenu iestādi kā Nekustamo īpašumu pārvaldi, jeb tautas valodā runājot NĪP. Tik tālu viss ir normāli.

Veinu tikšanās reizi mājas vecākais saka, ka kaut kas neštimmē ar tiem rēķiniem par mājas apsaimniekošanu un būšot NĪPā dzīvokļu īpašnieku sapulce. Man ne reizi nav bijusi saskarsme ar dzīvokļu māju apsaimniekošanas lietām, bet, cik dzirdēts, tad tas ir vēl briesmīgāks pasākums, kā dažu brīdi skolās vecāku sapulces. Jautāju, vai es arī varētu piedalīties šajā sapulcē, tīri intereses pēc. Lai būtu pieredze un redzētu, kā tā sadarbība notiek. Saņēmu uzaicinājumu un norādītajā laikā devos kopā ar dzīvokļu īpašniekiem uz sanāksmi NĪPā. Vēl sanāksmē uzaicināju arī apkaimes biedrības “Jelgavas Līnijas” vadītāju Ilzi.

Sanāksmes sākumā gaisā jau virmo acīm redzams saspīlējuma mākonis. Visus pieraksta, kurš no kura dzīvokļa. Tiek līdz manai reģistrācijai, saku, ka es pārstāvu apkaimes biedrību, ka es tikai maliņā pavērošu, kā notiek procesi. NĪP darbinieku pusē jūtama neapmierinātība, nesaprašana un beigās izdomā juridiski, ka tā esot dzīvokļu īpašnieku sapulce, ka citi nevarot piedalīties, ja nu vienīgi dzīvokļu īpašnieki piekrīt. Dzīvokļu īpašnieki piekrita un vairs nevarēja būt iebildes.

Sākās sanāksme ar atskaitīšanos par cipariem. Rāda kaut kādas tabulas, dažādu periodu tabulas, ciparu rindas, kurās neiedziļinoties var saprast, ka to saprot tikai tas cilvēks, kurš šo sistēmu ir izveidojis. Kaut kāda IT sistēma tajā datu apkopošanā tomēr ir. Sākās jautājumi no dzīvokļu īpašniekiem par cipariem. Tur mīnuss ir tamdēļ, ka tur vēl bija viss kopā saskaitīts, tur tas cipars ir tamdēļ, ka nav kaut kas atņemts, tad tas ir tamdēļ, ka vēl viss nav savadīts, respektīvi, man no malas skatoties tiem dzīvokļu īpašniekiem pašiem liela skaidrība kurš ir kurš cipars nav. Šajā komunikācijā visu laiku nepamet sajūta, ka šie skaidrojošie darbi NĪP darbiniecēm sagādā reālas grūtības un riebumu. Ko tur muļķiem kaut ko skaidrot? Bet reāli, man no malas klausoties, likās sarežģīti, samudžināti un jocīgi. Var jau būt, ka dzīvokļu īpašnieki tur orientējas tajos ciparos.

Tad karstās diskusijas laikā NĪP darbiniece vienai dzīvokļu īpašniecei vēl saka, ka par to, ka viņa nemaksājot visus rēķinus, viņi NĪP to dzīvokļa īpašnieci sūdzēšot tiesā! Kaut gan kundze saka, ka visu, kas viņai ir jāmaksā, ir samaksājusi. Vairākkārtīgi dzirdēju no NĪP darbiniekiem, ja kaut kas nepatīk ejiet uz tiesu. Mēs neko nevaram darīt, tāda esot kārtība. Ja nepatīk, ejiet uz tiesu! Esot jāpārslēdz līgums, kurš no NĪP ir sagatavots uz teju 20 lpp un ko lai šie dzīvokļu īpašnieki ar šo līgumu dara? Ja jautā par kādiem punktiem, tad tie argumenti arī tādi nekādi.

Katrā ziņā ļoti vērtīgs pasākums, lai saprastu, par ko tie cilvēki vienmēr cepas, kad piemin šos interesantos trīs burtus NĪP. Es domāju, ka šis pašvaldības kantoris ir ļoti sajaucis kaut kādas dimensijas. Respektīvi, daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas apmaksā visas apsaimniekošanas izmaksas. Viņi ir tie, kas var noteikt dienas kārtību. Dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas var noteikt ko pieminēt līgumos un ko ņemt laukā. Ja cenas neapmierina, viņi var izvēlēties citu apsaimniekotāju vai apsaimniekot paši savu māju. Te nopietni jāpiestrādā pie tā, ka šobrīd ir jau kapitālisms, ka nav vairs namu pārvalde, kas bija kādreiz padomju laikā. Bet NĪP, izskatās, vēl strādā vecajā režīmā un domā, ka viņi tie, kuri kaut ko nosaka. Realitāte ir pavisam savādāka, jo tieši dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas maksā un var pasūtīt mūziku, lai tāds NĪP varētu sevi uzturēt, uzturēt savus darbiniekus, nodrošināt savu servisu. Dzīvokļu īpašnieki pilnvaro NĪP apsaimniekot viņu īpašumu. Bet ja tas, kuru dzīvokļu īpašnieki ir pilnvarojuši kaut ko darīt, vispār pieļauj domu sūdzēt tiesā vienu no tiem, kuri viņu ir pilnvarojuši, tur kaut kas nav kārtībā ar uztveri. Tas ir, kā uzņēma akcionāri, kas deleģē direktoru saimniekot. Un visus jautājumus atrunā savstarpējā sadarbības līgumā. Ja pie manis brauc uzņēmuma akcionāri, es esmu priecīgs, laipns un piedāvāju kafiju. Bet te jau sākotnēji ir skaidrs no pārvaldnieka puses, ka būs konfrontācija. Dialogs bija naida pilns. Beigās vēl pasaka, ka cilvēks, kurš uzdod jautājumus ir nekompetents, neko nesaprot no viņu darbības, un vispār ar viņu nerunās. Tas bija briesmīgi. Tieši NĪP darbiniekiem vajag katram dzīvokļu īpašniekam iestāstīt un pierādīt, ka tieši viņi ir labākie apsaimniekotāji, ka tieši viņiem var uzticēt apsaimniekot viņu īpašumu.

Es vēl saprastu, ja tik tiešām NĪP būtu labākais, kas šobrīd Latvijas tirgū pieejams. Bet jumts tek, piedāvātie pakalpojumi ir par kosmiskām cenām, jo “savādāk viņi nevar”. Par pakalpojumu cenām. Ja NĪP būtu jākonkurē tirgū, viņi domātu, kā samazināt piedāvātās cenas, bet, viņiem, esot katram pakalpojumiem jātaisa cenu aptauja, par cik piedāvā, par tik jāpērk pakalpojums. Izskanēja piemērs, kur par vienu darbu NĪP piedāvāja 8tkst. Izdarīt darbus, bet dzīvokļu īpašnieki atrada, kas to paveic pa 2tkst. Tā ir milzīga atšķirība. Un visus šos ciparus vienalga vai tie ir 2 vai 8 apmaksā jau dzīvokļu īpašnieki, ne jau NĪP. Viņi neko lētāk nevarot, jo esot pašvaldības uzņēmums. Ja uzņēmums sniedz daudzdzīvokļu apsaimniekošanas pakalpojumus, tad viņam vajadzētu turēt līdzi pakalpojumu piedāvājumiem tirgū un mākslīgi, atrunājoties uz birokrātiju, neturēt milzīgas cenas, par kurām tie dzīvokļu īpašnieki nemaz nav priecīgi.

UN kopumā jumts ēkai tek, stāvvadi nomainīti fragmentāri, nevis visu kopā, bet kaut kur pa vidu, nepieskrūvējot tos. Pēc kanalizācijas remonta šmucspaini remonta brigāde nevar iznest, jo tie ir bioloģiskie atkritumi un viņiem tad jāslēdzot līgums ar kādu no izgāztuvēm u.t.t. Prieks bija paklausīties visu ko, tik nevar izdarīt. Kaut kad zālāju pļaus, varbūt nepļaus. Viss esot atkarīgs no iepirkumiem, sadarbības partneriem, līgumiem un vēl 100 visādām lietām. Šādam dzīvokļu apsaimniekošanas biznesam pašvaldības uzņēmums vispār nav izdevīgs. Lai NĪP apsaimnieko pašvaldības dzīvokļu mājas un tur uzstāda savas prasības, bet privātīpašumā ar tādu attieksmi nevar strādāt.

Ja man būtu jādzīvo šādā dzīvoklī, kuru apsaimnieko tāds uzņēmums, es nebūtu priecīgs. Ir savs % kas tiek par šo apsaimniekošanas pakalpojumu, bet nu tā ka no visa mēģina kaut ko ieķert! Es ieteiktu atteiktie no sadarbības ar šādu apsaimniekotāju. Paskatīties citus piedāvājumus un izvērtēt iespējas dibināt savu apsaimniekotāju kopību un saimniekot savā mājā pašiem. Tāda attieksme pret tiem, kuri reāli ar savu maciņu uztur apsaimniekotāja izklaides, nav pieņemama. Ja nevar saprastie, jārunājas, konstruktīvi jāapspriež neskaidrie jautājumi, jāvienojas. Bet nevar pateikt, ja kaut kas nepatīt, ejiet uz tiesu. Vai mēs tevi iesūdzēsim tiesā. Kas tā vispār par komunikāciju šajā līmenī?

Šis redzētais mani nepamet veselu nedēļu. Un liek aizdomāties par to kurš priekš kura ir domāts. Pašvaldība ir priekš tāss iedzīvotājiem, vai iedzīvotāji ir pašvaldībai? Pašvaldībā jau nav savādāk. Ja mēs redzam problēmu. Kur mums iet? Protams, pie savas pašvaldības, izstāstīt šo sāpi un kopīgi meklēt risinājumu. Ir jau skaidri apstākļi, ka naudas jau nav, bet risinājumus jau tas netraucē meklēt. Nevar kaut kādā pašvaldības uzņēmumā pret sabiedrību attiekties, kā pret zemāko šķiru. Patiesībā tā sabiedrība ir tā, kas nodrošina tai pašvaldībai vispār eksistēt un darboties.

Man viens čoms stāstīja atgadījumu bankā. Verot kontu vaļā, viņam prasa, vai viņš ir politiski nozīmīga persona. Viņš atbild, ka ir. Ļoti nozīmīga persona. Bankas klerks jau saraustās. Čoms saka, ka viņš ir tas, kurš savu balsi atdot vēlēšanās par politiķiem un tamdēļ ir visnozīmīgākā politiskā persona, jo politiku viņš nosaka. Bet tā ir taisnība. Ne jau kaut kāds vēlēts deputāts ir nozīmīga persona. Nozīmīga persona ir vēlētājs. Vēlētājs sabiedrībā. To jau mēs redzam, kā visi esošie un topošie deputāti un kandidāti sasparojušies. Tāpat biznesā. Pircējs, klients, maksātājs ir karalis. Viņš ir galvenais un ar viņu jākomunicē ar savstarpēju cieņu. Šāda attieksme kāda bija NĪPā sanāksmē, kurā man bija tas gods piedalīties, nevar būt, kur jau dzīvokļu īpašniekus sākotnēji uzskata par muļķiem un tādiem, kas atnākuši kasīties. Kaut gan vēlas tikai cieņpilnu attieksmi un normālu sadarbību.

Izteicu savu domu. Varbūt šī sliktā izrāde palaidīs mani vaļā, un varēšu uz procesiem atkal paraudzīties disociēti un analizējoši. Sanāca gari, bet vajadzēja izrakstīties 😊.

Visi uz vēlēšanām, tikai mainot esošās sagurušās galvas, varēsim arī mainīt attieksmi pret sevi!

Gaidām 200 biedru!

Wed, 16 Apr 2025 08:59:00 +0000

Biedrībā šobrīd jau ir 195 biedri. Uzskaites reģistrs piefiksē katru pieteikumu, kas pienāk. Neskatoties uz neveiksmīgo biedru iesaistes akciju, kurā A/S Latvijas Pasts neizpildīja savu pienākumu, sabojāja akcijas materiālus, kurus netaisās kompensēt un neatskaitās par paveikto, mūsu apkaimes biedrība pēc biedru skaita ir lielākā apkaimes biedrība Jelgavā. Tomēr mūsu apkaimē, pēc Latvijas Pasta piedāvātās informācijas, ir aptuveni 1800 adreses. Mums vēl ir biedru potenciāls. Biedru daudzums vajadzīgs, lai operatīvi varētu reaģēt uz dažādām kolektīvām aktivitātēm attiecībā uz savas apkaimes interešu aizstāvību. Piemēram, kolektīvās vēstules parakstīšanu, kur nepieciešami vismaz 300 apkaimē, vai pašvaldībā, deklarēto paraksti. Līdzdalības budžetu projektu atbalsti un cita veida atbalsts.

Mums biedru skaits tuvojas 200 biedram. Biedrība ir sagatavojusi 200 biedram pārsteiguma dāvanu.

Aicinām ģimenes biedru, draugus, kaimiņus stāties biedrības rindās.

Kļūsti par biedrības biedru!

Tāpat aicinam atbalstīt mūsu youtubes kanālu ar abonēšanu.

Kopā mēs esam spēks!

Atbalstam un lietojam

Sat, 05 Apr 2025 07:12:00 +0000

Speram pirmos soļus arī “komercializācijā”. Tā kā šobrīd biedrībā nav biedru naudas maksājumi, tad biedrībai jāmēģina izdzīvot saviem spēkiem, piesaistot ziedojumus, atbalstu un jācenšas piedalīties dažādos piedāvātos projektos.

Bet mēs arī domājam par to, lai nebūtu tikai tāda vienkārša ziedojumu prasīšana, tad sadarbībā ar mūs apkaime biedrības biedru Raimondu Žaggeru un viņa dizaina studiju Create-X esam izstrādājuši dažādus produktus biedrības prezentēšanai. Piedāvājam iegādāties šos produktus, lai atbalstītu vietējos amatniekus un biedrību. Tomēr biedrības darbība, lai arī uz entuziasma balstīta un pamatā brīvprātīga, prasa konkrētus maksājumus katru mēnesi. Kaut vai lai uzturētu digitālās platformas. Tamdēļ piedāvājam biedrības brezenta reklāmas mūsu interneta veikaliņā. Interneta veikaliņš ir izvietots mājaslapā zem sadaļas Atbalsti savējos .

Ar laiku plānots šo interneta pirkuma sadaļu paplašināt ar apkaimes amatnieku piedāvājumiem, pakalpojumiem un privātiem sludinājumiem. Šobrīd izskatam variantus, kā tehniski izstrādāt un izveidot šo sadaļu, lai visiem viss būtu saprotams un ērti lietojams. Ja kāds datorspeciālists vēlas iesaistīties un palīdzēs izveidot vietējās apkaimes digitālo tirgus laukumiņu, laipni lūgti sazināties ar mums un kopīgi mēs varēsim izveidot vienu vajadzīgu lietu apkaimes pakalpojumu un amatnieku popularizēšanai. Arī savstarpējai sadarbībai vienam ar otru apkaimē šī būtu lieliska platforma.

Lūdzam atbalstīt ar pirkumiem biedrību, lai tuvākā nākotnē varam izveidot digitālo tirgus laukumiņu.

Sākumā varbūt viss tik gludi nestrādās, bet paļaujamies procesam un kopīgi varam atrisināt visas ķibeles.

Kurš tad cits, ja ne mēs paši!

Video raidījumi youtubes kanālā.

Sat, 05 Apr 2025 06:38:00 +0000

Pagājis kāds laiciņš, kopš pēdējā ieraksta biedrības mājaslapā. Tas, ka nav ieraksti, nenozīmē, ka nav jaunumu biedrības darbībā. Jaunumi ir un visnotaļ pamatīgi.

Daudzi jau būs pamanījuši, ka biedrībai ir izveidots savs Youtube kanāls, kurā ar neregulāru regularitāti publicējam video sarunas par aktuālām lietām apkaimē. Šobrīd ieplānoti apmēram 20 šādi raidījumi. Pirmos raidījumus jau var skatīties biedrības Youtube kanālā www.youtube.com/@JelgavasLīnijas . Piesekojam kanālam un abonējam, kā arī atbalstam, lai kanālam ir lielāka atpazīstamība. Ar konkrētu regularitāti, gan vēl nevaram lielīties, bet esam tikai ceļa sākumā. Daudzas lietas mums ir jaunas, daudzas ir jāsaprot, jāpierod. Jāvelta daudz laika satura veidošanai, tā publicēšanai. Bet mēs izbaudām procesu, neskatoties uz iesaistīto biedru aizņemtību savos ikdienas darbos. Viss notiek brīvprātīgi un uz entuziasma pamata. Dzīve ievieš korekcijas nepārtraukti, bet mums procesi virzās, viss notiek, un mēs par to esam lepni. Jau šobrīd esam pamanīti. Šajā projektā liels paldies jāsaka biedrības vadītājai Ilzei, ka piekrita un aktīvi līdzdarbojas, Artim Dzelzskalnam par video, foto, audio un montāžas nodrošināšanu, Marinai Blomniecei, kura aktīvi seko līdzi notikumiem un palīdz ar publicitāti šim pasākumam. Tāpat liels paldies mūsu draugam un atbalstītājam Eināram Zalcmanim no veikala “Noliktava Nr.2”, kura lieliskā vīna veikala telpās mēs esam iekārtojuši savu video kanāla studiju. Aicinām apmeklēt Eināra Zalcmaņa Noliktava Nr.2. Lielā iela 5. Tur vienmēr ir lieliska kafija, lieliski vīni un citāda veida šķidrumi. Ja kādam ir vēlēšanās iesaistīties šī projekta procesā, laipni lūdzam komandā. Darbs nebūs viegls, aizņems daudz brīvā laika, atalgojuma vietā gandarījums par paveikto un prieks par savas biedrības biedru informēšanu un biedrības tēla popularizēšanu.

Skatāmies, abonējam, atbalstam!

Kurš tad cits, ja ne mēs paši

Naudu paņēma un uzmeta!

Tue, 18 Feb 2025 09:47:00 +0000

Mūsu mazajai, bet aktīvajai biedrībai “Jelgavas līnijas” pienāca brīdis, kad bija nepieciešams informēt savas apkaimes iedzīvotājus. Pēc spraigām diskusijām lēmām, ka vislabākā informēšanas forma, konkrētai vajadzībai būtu informatīvas lapiņas iemešana pastkastītēs. “Jelgavas Līnijas” pārsvarā ir privātmāju rajons, kur pastkastītes saturu vairāk vai mazāk ienes mājā un izskata, nevis kā novērots daudzdzīvokļu mājās, kur visu saturu ar reklāmas materiāliem pa taisno izmet speciālās kastēs pie pastkastītēm. Nākamais solis bija izvērtēt labāko veidu, kā šo procesu paveikt. Paldies tiem biedriem, kuri bija gatavi brīvprātīgi apstaigāt tuvākās mājas un izmētāt šīs informatīvās lapiņas, tomēr saudzējot savus biedrus nolēmām izmantot kādu pasta sūtījumu piegādes pakalpojuma sniedzēju. Veicot aptauju par piedāvājumiem, lēmums bija izvēlēties Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” pakalpojumus. Domājām, ka tas ir Latvijas uzņēmums, mūsu apkaimē arī pastniece mums ir neatņemama apkaimes persona. Respektīvi nolēmām izmantosim Latvijas Pasts pakalpojumus. Šis lēmums nebija tas labākais, bet kas iepriekš var kaut ko paredzēt.

Sākumā sazinājāmies ar šīs iestādes darbiniekiem, lai noskaidrotu, kā notiek šāda veida sadarbība. Bija jāslēdz līgums. Līguma saskaņošana nenotika bez starpgadījumiem. Jo valdes loceklim, kurš kārtoja šo sadarbību, kopš biedrības dibināšanas līdz šī līguma slēgšanai iz mainījies uzvārds. Latvijas Pasts kategoriski atsakās parakstīt šādu līgumu, jo esot jāveic izmaiņas Uzņēmumu reģistrā, lai varētu noslēgt līgumu ar Latvijas Pastu par neadresēto sūtījumu piegādi. Tāda esot kārtība. Nelīdzēja ne vienāds personas kods, ne mēģinājumi pastāstīt, kādas ir procedūras, lai biedrībā mainītu kaut ko UR, kur izmaiņas var veikt ar pilnsapulces lēmumu un tas tomēr ir maksas pakalpojums u.c. argumenti nelīdzēja. Tāda esot kārtība. Beigās apiet šo kārtību varēja ar dokumenta, kas apliecina uzvārda maiņu kopiju. Nosūtījām klāt pievienotu laulības apliecību. Latvijas Pasts juristi akceptēja šādu juridisku norādi. Līgumu parakstījām.

Saziņā ar iestādes darbiniekiem secinājām, ka šāda veida sūtījumus var piegādāt tikai vai nu uzrādot konkrētas adreses vai pēc pasta indeksa. Tā ka mēs konkrētas adreses nevaram uzrādīt, tad lēmām pēc pasta indeksa sūtīt šo informatīvo lapiņu. Iestādes darbinieki uzrādīja, ka mūsu pasta indeksā ir 1800 pastkastītes, kas viņu datu bāzē uzrādās. Mums skaitot adreses sanāca mazāks cipars, bet Latvijas pasta darbinieks teica, ka mēs nemākam skaitīt un viņiem ir specifiska un ļoti precīza datu bāze. Par katru šo adresi un pasta kastīti ir jāmaksā. Bet nu piekritām šādam skaitlim 1807 pasta kastītes.

Nākamais solis pasūtīt pakalpojumu. Latvijas pasts, labāko digitālo uzņēmumu tradīcijās, atsūta piekļuves kodus portālam manspasts.lv . Veselu dienu centāmies pasūtīt pakalpojumu, lai paveiktu to procedūru, kuras dēļ vispār esam ielaidušies šajā avantūrā ar šo valsts iestādi. Zvanījām vienam, zvanījām otram. Beigās trešais sazvanītais darbinieks pateica, ka manspasts.lv mēs nemaz nevaram pasūtīt to pakalpojumu, kas mums ir nepieciešams. Mēs varam tur tikai to pieteikt. Jo tāda ir kārtība. Pēc sarežģītiem ceļiem manspasts.lv vietnē, pēc darbinieka norādēm piesakām pakalpojumu un darbinieks, saka, ka mums atbildīgais šajos jautājumos atzvanīs, bet viņš, visticamāk, atzvanīs nākamajā dienā, jo tajā dienā viņš neesot uz vietas. Neatminu lāga, vai nākamajā dienā mums atzvanīja kāds, bet visticamāk, ka neatzvanīja. Aiznākamajā dienā atnāca e-pasts ar norādēm par veicamajām darbībām. Izrādās, ka mūsu sūtāmie materiāli esot jāved uz Ziemeļu ielu10 Rīgā pie lidostas. Kamdēļ nevar nodot kādā pasta nodaļā? Nevarot. Tāda esot kārtība.

Braucu uz Ziemeļu ielu 10, Rīgā pie lidostas. Atrodu tur pasta nodaļu, kurā priecīgs vēlos nodot savus sūtījumus. Tur pastniece tēlo Nezinīti uz mēness un brīnās par visu, ko es viņai stāstu. Beigās zvanu uz tālruņa nr, kas pievienots e-pastam, kurā bija norādīta kārtība šai procedūrai. Izrādās, ka pasta nodaļai nav nekāda sakara. Esot jāiet ap stūri pie šlagbauma un apsargam jāsaka, ka es vēlos nodot neadresēto materiālu sūtījumu. Ap stūri atrodu šlagbaumu. Apsargam stāstu savu vajadzību. Saprotu, ka nabaga sirmais vīrs mēģina no manas runas izvilkt kaut nedaudz sev saprotamu zilbju, bet viņa acīs redzu, ka nebūs. Viņš latviski diez, ko lāga nesaprot. Bet kaut kā vārdus reklāma, flaijeri saprata un sāka apsargs pie šlagbauma zvanīties. Lauzītā latviešu valodā apsargs izdvesa, ka man jāgaida. Piebildīšu, ka ārā bija ļoti vējains un līņāja lietus. Es vairākas reizes piegāju pie apsarga un jautāju, kas notiek? Viņš arī satraucās un mēģināja nepārtraukti kaut kam zvanīt. Acīmredzot viņu, tāpat kā mani, neadresēto reklāmas materiālu nodaļas darbinieki neņēma vērā un sūtīja atviegloties pāris mājas tālāk. Nepagāja ne pusstunda, kā tika atsūtīts cilvēks, kuram kustībās un uzvedībā redzamas grūtības. Kā saka cilvēks ar kustību traucējumiem. No vienas puses visu cieņu šai valsts iestādei, ka pieņem darbā šādus cilvēkus un ļauj viņiem būt noderīgiem, bet no otras puses izsūtīt šādu cilvēku pēc sūtījumiem, nezinot ne kas tur atvests, ne kā tur atvests. Vēl vajadzēja parakstīties, ko tas čalis ar lielām grūtībām, nesaprotot, vai vajag, vai nevajag, bet tomēr izdarīja. Tā kārtībā bija rakstīts, ka jānodod materiāli pieņemšanas-nodošanas aktu un parakstu.

Nosalis, salijis bet priecīgs, tomēr neizpratnē. Priecīgs, ka materiāli ir nodoti un tiks sākta izsūtīšana. Neizpratnē par daudzām lietām. Līgumu parakstīt bez perfektiem vārdiem uzvārdiem nevar, bet materiālus nodot lietū, vējā un nezina kam, tas ir normāli. Ja šādu pakalpojumu izvēlētos Daugavpilī, piemēram. Viņiem arī būtu jāved viss materiāls uz Rīgu, lai pēc tam to visu pasts vestu atpakaļ? Pilnīgi neloģiska, nesaprotama tā kārtība tajā visā.

Nākamajā dienā, man tomēr māc bažas, zvanu uz pastu un jautāju, vai viss ir izdarīts pareizi. Manas bažas man nelika vilties. Protams, ka viss nepareizi. Vispirms vajadzēja pieprasīt rēķinu, tad to apmaksāt un tikai tad vest materiālus. Tāda esot kārtība. Saku, lai sūta rēķinu tūlīt apmaksāsim. Rēķins varētu būt šodien, rīt vai vēlākais parīt. Par rēķinu nevar pienācīgi izrakstīt. Izrakstīja rēķinu. Apmaksājām. Klusums. Es sadarbībā ar šo iestādījumu esmu kļuvis aizdomīgs, bažīgs un tamdēļ zvanu atkārtoti. Mans jautājums – kas notiek? Jāgaida kad ienākšot nauda. Mēģinu iestāstīt, ka nauda ienāk tajā brīdī, kad tā tiek pārskaitīta, ka atrunas par naudas ienākšanas gaidīšanu ir grāmatvedēm no pagājušā gadsimta, kuras vēl strādāja kolhozos. Ieradums. Bet jebkurā gadījumā mums jāgaida. Paziņos. Tāda esot kārtība. Pēc laika saņemam e-pastu, ka reklāmas materiāli tiks piegādāti laika posmā no 11.-13. februārim. Mēs priecīgi, ka šis murgs sadarbībai ar šo iestādi būs beidzies, plānojam savas aktivitātes tālāk, balstoties un paļaujoties uz valsts akciju sabiedrības darbinieku solīto. Mēs ierakstam video informāciju par šo procesu, plānojam telpas pilnsapulcei, jauno biedru aktivitātes plānojam.

Bet paiet minētie datumi. Nejūtam nekādu aktivitāti. Vienīgā savu informāciju atsūta mūsu apkaimē esošā bibliotēka, ka saņēmusi mūsu reklāmu pastkastītē. Bet mums vienošanās ar pastu bija, ka reklāma tiks izplatīta privātmāju un daudzdzīvokļu māju pastkastītēs. Speciāli juridiskie uzņēmumi tiek izņemti. Kārtējo bažu mākts, zvanu uz pastu un jautāju, kur ir mūsu sūtījumi. Esot viss izdarīts, kādas man var būt pretenzijas. Es tai tantei saku, ka viņi ir palaiduši vienu lietu garām. Konkrētajā apkaimē ar konkrēto pasta indeksu dzīvo daudzi mūsu apkaimes biedrības biedri. Teju pie 200. Aptaujājot apkaimes biedrus, konstatējām, ka lielākā daļa savās pastkastītēs, nav neko saņēmuši. Tikai daži. Piemēram, man mājas pastkastītē nebija, bet pāri ielai mājas pastkastītē bija. Tiem, kuriem bija, ir ļoti mazs procents. Tas nemaz nerāda to skaitli, par ko vienojāmies sākotnēji 1807 pasta kastītes. Respektīvi, Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” ir apčakarējusi Latvijas valsts pilsoņus. Izkrāpis naudu par neveiktu pakalpojumu.

Zvanu uz pastu un jautāju, kur mūsu reklāmas materiāli. Atbilde skan šādi – jūsu jautājums ir nodots atbildīgajiem darbiniekiem no kvalitātes izvērtēšanas nodaļas un, tiklīdz būs pārbaudes rezultāti, jums atbildēs. Kad tas varētu būt, cik ilgi jāgaida, kādi būs tie rezultāti? To neviens nezina, jo kārtība esot tāda, kāda viņa ir. Ne pa labi ne pa kreisi.

Arī zvanot regulāri uz pasta telefona numuriem skan teiciens, ka kvalitātes uzlabošanas nolūkā saruna tiks ierakstīta. Bet ko dod šo sarunu ierakstīšana, ja kvalitāte netiek uzlabota.

Katrā ziņā mums vēlme sadarboties ar valsts akciju sabiedrību ir radījusi zaudējumus u morālu traumu un cilvēcīgu pazemojumu. Mēs šo jautājumu tā neatstāsim. Tomēr, līdzekļi, par kuriem mēs pasūtījām mūsu biedriem un apkaimei informatīvos materiālus, ir mūsu biedru ziedota un valsts iestādes projekta nauda, par kuru mums jāatskaitās. Mums nevajag izdomāt, kā iztērēt naudu, mums vajadzīgs ir rezultāts. Mēs nevaram tik viegli mētāties ar naudu, kā to var darīt Latvijas Pasts, kur pēdējā laikā informācija saziņas līdzekļos pauž, ka ir dāsni apmaksāti nenotikuši darījumu savām firmām, veikti nesankcionētu preču sūtījumi Krievijā un kādas vēl nebūšanas šajā valsts iestādē tik nav darītas. Aprunājoties ar citām organizācijām par sadarbību ar Latvijas Pastu pakalpojumu kvalitāti, tad nebija nevienam prieka saucieni. Tieši šī forma, kādā mēs tikām uzmesti, ir standartiņš, jo kurš gan skaitīs, vai izplatīja informatīvās lapiņas pastkastītēs vai neizplatīja. Nauda saņemta, teiksim, ka esam izmetuši. Kurš to vairs pārbaudīs. Bet mēs kaut kādā apjomā varam pārbaudīt. Mums konkrētā apkaimē ir daudz biedu, kuri paši arī šeit dzīvo.

Kā sacīt jāsaka, ne uz to uzrāvāties godājamais Latvijas pasts.

Ja valsts akciju sabiedrībai ir tāda attieksme pret saviem pienākumiem, pret saviem iedzīvotājiem, tad tāda iestāde nav vajadzīga. Mēs pieprasīsim kompensēt zaudējumus, kas radušies visu pazaudēto materiālu izgatavošanā, piegādē, neizpildīto pakalpojumu apmaksā, nenotikušo tālāko darbību aspektā u.t.t.

Nevar ļaut ņirgāties kaut kādai iestādei par cilvēkiem. Tā kā mums komunikācija ar sazvanītiem cilvēkiem nav nekāda, jo viņi visus jautājumus ir nodevuši “atbildīgajiem” un kad var būt gala pārbaude, viņi nemāk neviens pateikt, bet mēs neesam valsts iestāde, kas kurā atalgojumu maksā no nodokļu maksātāju samaksātiem nodokļiem, jo cik saprotu, pasts pats strādā ar zaudējumiem, tamdēļ gatavojam ziņojumus atbildīgajām personām, kuras pieskata šo uzņēmumu, kuras atbild par šo uzņēmumu, kuras vada šo uzņēmumu.

Ja nav saprotoša attieksme, tad kamdēļ mums pazemoties. Mēs esam samaksājuši par pakalpojumu, kuru neesam saņēmuši un esam nokļuvuši mīnusos. Kādam vajadzēs godīgi pateikt, ka kāds mūs ir piečakarējis. Naudu paņēma un uzmeta!