Teritoriju apkopšana
Jelgavas līniju apkaimē sacēlies jautājums par pašvaldību īpašumā esošo teritoriju sakopšanas jautājumiem. Esam savos iekšējos informācijas kanālos izdiskutējuši, sarakstījuši kritiskos objektus, konstatējuši to postu, ko dara šādi privātmāju teritorijā nekopti zemes gabali. Lēmām, ka jāraksta vēstule, bet, tā kā vēstuļu rakstīšana ar valsts vai pašvaldības iestādēm notiek pēc vienotas shēmas, tad nolēmu pats pieteikt vizīti pie šī jautājuma atbildīgās iestādes vadītāja un izrunāt šos jautājumus. Citādi vēstuļu sarakste būs ilga un neproduktīva. Kamēr mēs saņemsim kaut cik jēdzīgu un saprotamu atbildi par zālāju pļaušanu, tad jau būs aktuālāks jautājums par sniega šķūrēšanu, jo mēs uzrakstīsim, precīzi pēc 30 dienām būs atbilde putnu valodā, tad mēs rakstīsim un precizēsim, lai iztulko un tad atkal 30 dienas un atkal atbilde un tā tas var vilkties līdz bezgalībai. Kamēr vēstuļu draugi sāks viens otru uzskatīt par naidniekiem. Tāds novērojums no pieredzes.
Tātad. Kritiskos un apkaimes aizaugušo gabalu adreses uz biedrības e-pastu sasūtīja maz. Četras un viens jautājums par ceļa malu appļaušanu. Pēc vēstulēm jutām, ka tā savstarpējā parunāšanās un šīs sāpes izteikšana bija vairāk vajadzīga, nekā paša fakta konstatēšana konkrētajās teritorijās. Bet nu labi. Problēma ir aktuāla.
Pieteicu vizīti Pilsētsaimniecībā pie Mielava kunga.
Sausais atlikums no šīs tikšanās ir šāds. Pilsētsaimniecība piekrīt visiem iedzīvotāju pārmetumiem par nekoptajām pašvaldības teritorijām ārpus pilsētas centra. Pilsētsaimniecība savu iespēju robežās dara, ko var. Bet. Ir viens liels BET. Sarunas laikā aplūkojām iedalītos pilsētas budžeta summu, kas paredzēta ārpus pilsētas centra zālāju pļaušanai pilsētas teritorijās. Un šī summa ir ne vairāk un ne mazāk, kā apaļa nulle. Jā. Tieši tā. Apaļa nulle. Ja vēl pilsētas centra daļai ir zālāju un teritoriju appļaušanai iedalīts finansējums, tad ārpus centra šādām aktivitātēm pilsētas plānotāji budžetā ir paredzējuši tieši neko.
Jāsaprot, ka iestāde pilsētsaimniecība ir pašvaldības iestāde, un viņa īsti nestrādā pēc parasta uzņēmuma principiem. Iestāde saņem finansējumu no pašvaldības, un tamdēļ tur uzskaite, un finansējuma izlietojums ir nedaudz savādāks, kā jau valsts iestādē. Tur tā grāmatvedība ir savādāka un nosacījumi ir citādāki, nekā parastā uzņēmumā. Tamdēļ ja konkrētās darbības budžeta ailītē ir nulle, tad nevienu centu nevar norakstīt uz šīs pozīcijas izlietojumu. Ir zināma specifika, un tā ir jāsaprot, pirms skaļi sākt pārmest.
Būtība jau ir pašā budžeta plānošanā. Pat ja šajā budžeta sadaļā iekļautu kaut 50 tūkst. Tad uz visu Jelgavas teritorijas ārpus centra pilsētas teritoriju sakopšanu tas būs spļāviens jūrā.
Un nav jau arī tā, ka nu šāds fakts konstatēts, un visi priecīgi sēž un neko nedara. Varbūt tā bija iepriekšējās valdības laikā, kad ar tādiem sīkumiem īsti nevarēja karali traucēt, jo var sākt jautātāju uzskatīt par kašķīgu, tad šobrīd ir bijušas sarunas pilsētas domē, šis jautājums ir aktualizēts, ir celts dienas kārtībā.
Skaidrs ir viens. Ja arī kaut ko šobrīd ātri izdomās un notiek brīnums, ka mums atbrauc un pašvaldības teritorijas appļauj, tad tas ilgtermiņā neko nedos. Ņemot vērā, pilsētas finanšu situāciju un nabadzības līmeni ne šajos četros gados, un pieņemu, ka arī ne nākamajos četros gados neizdosies palielināt finansējumu, lai šīs brīvās pašvaldību teritorijas uzturētu mūsu apkaimes līmenim pieņemamā kārtībā. Ir jādomā citi varianti, kā šo jautājumu risināt, lai apkaimes iedzīvotājiem un šeit dzīvojošiem, šī problēmiņa netraucētu. Pie kam, Jelgavas saistošajos noteikumos ir noteikts, ka šī appļaušana jānodrošina divas reizes gadā un arī vietās kuras robežojas ar citu īpašumu 10 m joslā. Ja arī appļauj 10 metru joslu divas reizes gadā, tas nav baigais risinājums. Es piemājas zālāju pļauju reizi divās nedēļās. Esot arī mutiska vienošanās ar pašvaldības policiju, ka nevar sodīt privāto teritoriju īpašniekus par savas teritorijas nesakopšanu, ja pašvaldība nevar savu teritoriju sakopt.
Bet risinājumi jāpiedāvā mums. Mūsu vietā tos neviens nepiedāvās. Un attieksme – tas ir pašvaldības jautājums, lai risina, nebūs mūsu apkaimei labākais risinājums. Šobrīd, kad varam iesaistīties problēmu risināšanā, kad mūs, kā sabiedrības pārstāvjus sāk uzklausīt un varam izteikt savus priekšlikumus, tad mums ir jāiesaistās, jāmēģina šādi problēmu jautājumi risināt, lai šie risinājumi būtu labākais iespējamais variants mūsu apkaimes iedzīvotājiem. Šis brīdis ir īstais brīdis, kad varam likt domas kopā un izdomāt priekšlikumus, kā risināt šo pašvaldību nekopto teritoriju jautājumus. Man līdz šim brīdim ir izkristalizējušies vairāki varianti, ko piedāvāt pašvaldībai izskatīšanai un apspriešanai. Katrs no šiem variantiem tāpat ir saistīts ar normatīvo aktu izmaiņām, saistošo noteikumu labojumiem u.c. papīru būšanām, bet tur jau pilsētas vadībai jānāk palīgā, mēs varam izteikt tikai idejas. Tātad:
1. Pašvaldības teritoriju sakopšanai piedāvāt apkārtējo īpašumu īpašniekiem, kur par noteikta apjoma darbiem (pļaušanu), būtu iespējams saņem NĪN atlaidi. Labāk šāds piedāvājums, nekā NĪN maksā, bet no pašvaldības nevar sagaidīt tādu sīkumiņu, kā savas teritorijas sakopšanu.
2. Pašvaldība savas teritorijas, kuras nespēj sakopt pārdod vai iznomā uz sakarīgu termiņu privātīpašniekiem. Ja pašvaldība nespēj uzturēt pienācīgā kārtībā savas teritorijas, tad viņai tās ir nevajadzīgas. Nodot šīs teritorijas ilgtermiņa apsaimniekošanā vai pārdot, tādējādi palielinot pilsētas budžetu. Labāk teritorija tiek privātās rokās un par to maksā NĪN, kas papildina pilsētas kasi, nekā stāv, aizaug un veselu apkaimi padara nepievilcīgu.
3. Pārskata apkaimes biedrību iesaisti. Piešķir apkaimes biedrībām konkrētu finansējumu, kuru biedrība izlieto apkaimes uzturēšanai, kas būtu elastīgāk un notiktu pēc konkrētas vajadzības, nevis plānveida un ar cenu aptaujām. Šāda finansējuma piešķiršana ļautu arī pašām apkaimes biedrībām operatīvi sekot līdzi savai apkārtnei un veikt aktuālus uzlabojumus, kādi nu vien ir iespējami un vairāk saliedētu pašas apkaimes iedzīvotājus.
4. Bija ieteikums rīkot talkas un kopt šos pašvaldības pamestos īpašumus, kas satuvinātu un saliedētu apkaimes iedzīvotājus, vai ļautu apkaimes biedrībai izmantot šīs teritorijas savām aktivitātēm.
Gan jau ir vēl varianti. Ja ir vēl idejas, lūdzu, rakstīt epasta – [email protected] un pieteikties arī uz kopēju ideju ģenerēšanu un šo priekšlikumu sagatavošanu pašvaldībai. Septembrī sākas nākamā gada budžeta veidošanas spriešana un aktualitāšu likšana kopā un līdz tam mums jāsagatavo šie priekšlikumi, lai pašiem ir kāds labums no pašvaldības nespējas apsaimniekot savus īpašumus. Mums ir pašiem tehnikas nomas piedāvājumi, ir mājsaimniecības ar pļaušanas tehniku un varam nākt palīgā pilsētai pie šo teritoriju sakopšanas jautājuma, tikai to nevajadzētu darīt par baltu velti.
Tā ka var iet ar karogu, ka pašvaldībai pašai jātiek galā un rīkot piketu pie domes vai Pilsētsaimniecības. Tur cilvēki saprot un atzīst, ka viņi ir vainīgi, bet pretī noliek budžeta sadaļu, kurā spīd apaļa nulle, tad jāiet turpināt klaigāt pie domes ēkas, kur labākajā gadījumā kaut ko šai budžeta sadaļai iedalīs, bet tas nieks būs uz visu Jelgavu un mūsu apkaimes iespējas palielināsies par niecīgu procentu. Mēs varam paši, tikai par to kaut kas jāsaņem pretī. Un šie priekšlikumi ir jāsagatavo mums pašiem. Konstruktīvi, ar izpratni un veselo saprātu. Tātad gaidām ziņas no cilvēkiem, kuri vēlas līdzdarboties šo priekšlikumu sagatavošanā. Veidosim grupu, kas sagatavos priekšlikumus un iesniegs domē. Būtu labi, ja pieteiktos kāds kura īpašumi robežojas ar pašvaldības teritoriju, daudzdzīvokļu mājas vecākie un visi pārējie aktīvie un spriest spējīgie ļaudis.
Tika mēs varam ieviest vajadzīgo kārtību savā apkaimē.
UHGA

