Mūsu apkaime, Mūsu spēks Pievienojies "Jelgavas Līnijām"!
Biedrība "Jelgavas Līnijas" uzsāk biedru piesaistes kampaņu, aicinot Līniju un Miezītes apkaimes iedzīvotājus pievienoties mūsu kopienai un kļūt par daļu no aktīvas, draudzīgas un uz attīstību vērstas apkaimes kustības.
Tuvākajās nedēļās apkaimes pastkastītēs pakāpeniski nonāks informatīvi bukleti ar aicinājumu pievienoties biedrībai. Tā kā visu darbu veicam brīvprātīgi, nevaram apsolīt, ka izdosies nokļūt pie katras pastkastītes, tomēr centīsimies sasniegt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju.
Ja saņem šādu bukletu, aicinām ar to padalīties arī ar kaimiņiem, radiem, draugiem un paziņām, kuri dzīvo Līniju vai Miezītes apkaimē.
Kāpēc mums vajag vairāk biedru?
Atbilde ir vienkārša – biedrības spēks ir tās biedros.
Jo vairāk cilvēku esam kopā, jo spēcīgāka ir mūsu balss sarunās ar pašvaldību, jo vieglāk ir aizstāvēt apkaimes intereses un virzīt svarīgus jautājumus. Tas attiecas gan uz ceļiem, apgaismojumu, drošību un infrastruktūru, gan uz vidi, bērnu iespējām, sportu un sabiedriskajām aktivitātēm.
Mūsu apkaime ir viena no lielākajām Jelgavā. Tajā dzīvo simtiem ģimeņu, un katram ir savs redzējums par to, kādu vēlamies redzēt savu apkārtni. Biedrība ir vieta, kur šīs idejas var pārvērst reālos darbos.
Ko esam paveikuši?
Pēdējos gados biedrība ir aktīvi iesaistījusies dažādos projektos un iniciatīvās:
- pārstāvējusi apkaimes intereses pašvaldībā;
- piedalījusies sabiedriskajās apspriedēs;
- organizējusi kopienas pasākumus;
- veicinājusi iedzīvotāju saliedēšanos;
- atbalstījusi dažādas vietējās iniciatīvas;
- palīdzējusi realizēt idejas, kas uzlabo dzīves kvalitāti apkaimē.
Īpašs lepnums ir par sporta laukuma idejas virzīšanu un atbalstu, kas pierāda – kad cilvēki apvienojas, iespējams sasniegt reālus rezultātus.
Ko vēlamies nākotnē?
Mēs vēlamies ne tikai risināt problēmas, bet arī veidot vidi, kurā cilvēki viens otru pazīst, sadarbojas un lepojas ar savu apkaimi.
Tāpēc plānojam:
- kopīgus apkaimes svētkus un pasākumus;
- sportiskas aktivitātes ģimenēm;
- iepazīšanās un saliedēšanās pasākumus;
- talkas un labiekārtošanas iniciatīvas;
- sadarbību ar uzņēmējiem un citām organizācijām;
- atbalstu jaunām idejām un projektiem.
Mūsu mērķis ir stiprināt apkaimes drošību, attīstību, draudzību un izaugsmi.
Ambiciozs mērķis – 1000 biedri
Mēs neslēpjam – mums ir ambīcijas.
Vēlamies kļūt ne tikai par lielāko apkaimes biedrību Jelgavā, bet arī par vienu no aktīvākajām un spēcīgākajām kopienām Latvijā.
Tas nav stāsts par skaitļiem. Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri rūpējas par savu apkārtni un ir gatavi iesaistīties tās attīstībā.
Ja ir mērķi un vēlme darīt, tad panākumi ir sasniedzami.
Jau esi biedrs?
Paldies par atbalstu!
Ja saņemsi bukletu savā pastkastītē un jau esi biedrības biedrs, nesatraucies – atkārtoti pieteikties nav nepieciešams. Šī kampaņa ir paredzēta, lai uzrunātu jaunus biedrus un paplašinātu mūsu kopienu.
Vēlies palīdzēt?
Ja vēlies iesaistīties bukletu izplatīšanā, pasākumu organizēšanā, projektu īstenošanā vai vienkārši aktīvāk līdzdarboties apkaimes dzīvē, būsim priecīgi par jebkuru palīdzīgu roku.
Mēs esam brīvprātīgo kustība, un katrs cilvēks, kurš pievienojas, padara mūsu kopienu stiprāku.
P.S. tehnisku iemeslu dēļ drukātajos bukletos nestrādā QR kods, kurš ved uz pieteiksānās lapu https://www.jelgavaslinijas.lv/klusti-par-biedribas-biedru/ . Atvainojamies. Digitālajā formā QR kods strādā.
Sazinies ar mums, raksti vai zvani – kontaktinformācija pieejama:
Mūsu apkaime. Mūsu spēks. Mūsu nākotne. Pievienojies "Jelgavas Līnijām" jau šodien!
Jelgavas Līniju apkaime – vairāk nekā 7% pilsētas un miljoni eiro Jelgavas ekonomikā
Jelgava bieži tiek uztverta kā viena kopīga pilsēta, taču, skatoties datos, kļūst redzams, ka atsevišķām apkaimēm ir ļoti nozīmīga loma gan iedzīvotāju, gan ekonomikas ziņā. Viena no šādām teritorijām ir Jelgavas Līniju apkaime.
Balstoties uz pieejamajiem datiem un aprēķiniem, Jelgavas Līniju apkaimē dzīvo aptuveni 4250 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka apkaime veido apmēram 7,15% no visiem Jelgavas valstspilsētas iedzīvotājiem. Pilsētā kopumā šobrīd deklarēti 59 441 iedzīvotāji.
Katrs četrpadsmitais jelgavnieks dzīvo Līnijās
Līniju apkaime pēc iedzīvotāju skaita ir viena no lielākajām dzīvojamajām teritorijām Jelgavā. Vienkāršoti runājot — aptuveni katrs četrpadsmitais jelgavnieks dzīvo tieši šajā apkaimē.
Pētījumā izmantoti Latvijas Pasta, Kadastra un Centrālās statistikas pārvaldes dati. Aprēķini rāda, ka reālais iedzīvotāju skaits varētu būt robežās no 3795 līdz 4879 cilvēkiem, bet ticamākais skaits ir ap 4250.
Tas nozīmē, ka Jelgavas Līnijas nav neliela “mikrorajona” biedrība, bet gan būtiska pilsētas daļa ar ievērojamu ietekmi uz kopējo pilsētas attīstību.
Cik lielu daļu pilsētas ekonomikas veido Līnijas?
Jelgavas 2026. gada pašvaldības budžets ir 146,8 miljoni eiro. No tiem:
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi — 63,19 miljoni eiro;
- nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi — 3,87 miljoni eiro.
Ja Jelgavas Līniju apkaimes ekonomisko pienesumu rēķina proporcionāli iedzīvotāju skaitam (7,15%), iegūstams ļoti iespaidīgs apjoms.
Aptuvenais Jelgavas Līniju pienesums pilsētas budžetā
| Rādītājs | Jelgava kopā | Jelgavas Līniju daļa (7,15%) |
|---|---|---|
| Kopējais pilsētas budžets | 146,78 milj. € | ~10,49 milj. € |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 63,19 milj. € | ~4,52 milj. € |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 3,87 milj. € | ~277 tūkst. € |
Tas nozīmē, ka Jelgavas Līniju apkaimes iedzīvotāji un īpašumi teorētiski rada vairāk nekā 10 miljonu eiro ekonomisko apjomu Jelgavas pašvaldības budžetā.
Savukārt tikai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa vien apkaimes pienesums varētu būt vairāk nekā 4,5 miljoni eiro gadā.
Līniju ekonomiskais svars ir ļoti būtisks
Praksē tas nozīmē, ka:
- aptuveni katrs 14. eiro Jelgavas budžetā ir saistīts ar Jelgavas Līniju apkaimi;
- vairāk nekā 4,5 miljoni eiro IIN ieņēmumu saistīti ar šīs apkaimes iedzīvotāju darbu un ienākumiem;
- gandrīz 300 tūkstoši eiro NĪN ieņēmumu nāk no apkaimē esošajiem īpašumiem.
Protams, tie ir proporcionāli aprēķini, nevis individuāli Valsts ieņēmumu dienesta dati pa adresēm. Tomēr tie ļoti labi parāda apkaimes relatīvo ekonomisko svaru pilsētas kopējā sistēmā.
Spēcīga kopiena ar augstu līdzdalību
Apkaimē darbojas biedrība “Jelgavas Līnijas”, kurā ir 270 biedri.
Tas nozīmē:
- biedrībā iesaistīti ap 6,35% no visiem apkaimes iedzīvotājiem;
- vai aptuveni katra sestā mājsaimniecība apkaimē.
Latvijas mērogā tas ir ļoti augsts pilsoniskās aktivitātes līmenis.
Salīdzinājumam — vairākās Latvijas apkaimēs biedrību pārstāvniecība ir tikai 1–2% robežās no vietējo iedzīvotāju skaita.
Ko tas parāda?
Skaitļi rāda, ka Jelgavas Līniju apkaime nav margināla teritorija. Tā ir:
- viena no lielākajām apkaimēm pilsētā;
- būtiska nodokļu maksātāju teritorija;
- nozīmīga pilsētas budžeta veidotāja;
- viena no aktīvākajām kopienām Jelgavā.
Vienkāršā valodā — Jelgavas Līnijas veido ievērojamu daļu no pilsētas cilvēkiem, nodokļiem un pilsoniskās aktivitātes. Tas nozīmē, ka apkaimes balsij pilsētas lēmumos ir objektīvs pamats un ievērojams ekonomiskais svars.
Aicinājums Jelgavas Līniju iedzīvotājiem
Jelgavas Līniju apkaime jau šobrīd ir viena no aktīvākajām un spēcīgākajām kopienām pilsētā. Taču kopienas spēks vienmēr sākas ar cilvēkiem, kuri ir gatavi iesaistīties.
Jo vairāk iedzīvotāju apvienojas, jo lielāks ir apkaimes svars sarunās ar pašvaldību, jo spēcīgāka kļūst mūsu balss un lielākas iespējas panākt reālus uzlabojumus apkārtnē — sākot no infrastruktūras un drošības līdz bērnu laukumiem, ielām, apgaismojumam un kopienas attīstībai.
Šobrīd biedrībā ir jau 270 biedri, kas Latvijas apkaimju mērogā ir ļoti augsts rādītājs. Taču Jelgavas Līnijās dzīvo vairāk nekā 4000 cilvēku, un katrs jaunais biedrs palielina apkaimes ietekmi un spēju aizstāvēt savas intereses.
Plašāku informāciju par pievienošanos biedrībai iespējams atrast:
Jelgavas Līnijas – Kļūsti par biedrības biedru
Kopā mēs varam panākt vairāk. Jo vairāk mūsu būs, jo stiprāka būs Jelgavas Līniju balss Jelgavā.
Apstiprināts Jelgavas apkaimju iedalījums: Iepazīsti mūsu robežas un krāsas.
Pilsētas izpildvara ciešā sadarbībā ar esošajām apkaimju biedrībām ir nonākusi pie gala lēmuma par Jelgavas sadalījumu oficiālās apkaimēs. Šis solis skaidri definē katras apkaimes robežas un vietu pilsētas kartē.
Mūsu apkaime – viena no lielākajām
Iepazīstoties ar jauno Jelgavas apkaimju karti, redzams, ka mūsu Līnijas-Miezīte apkaime ir viena no teritoriāli apjomīgākajām pilsētā.
Krāsu palete: Identitāte vai tikai formalitāte?
Līdz ar robežu noteikšanu katrai apkaimei ir piešķirta arī sava pamatkrāsa. Mūsu apkaimei – Līnijas-Miezīte – kartē ir piešķirta gaiši zila krāsa (RGB: 83, 166, 221).
Izsakiet savu viedokli!
Google Maps saite: https://ej.uz/p37o
Ja jums ir ieteikumi vai pamatoti iebildumi par tieši mūsu apkaimei izvēlēto krāsu, lūdzam tos darīt zināmus līdz 2026. gada 18. maijam.
Būsim aktīvi – tikai mēs paši veidojam savas apkaimes seju!
Teritoriju apkopšana
Jelgavas līniju apkaimē sacēlies jautājums par pašvaldību īpašumā esošo teritoriju sakopšanas jautājumiem. Esam savos iekšējos informācijas kanālos izdiskutējuši, sarakstījuši kritiskos objektus, konstatējuši to postu, ko dara šādi privātmāju teritorijā nekopti zemes gabali. Lēmām, ka jāraksta vēstule, bet, tā kā vēstuļu rakstīšana ar valsts vai pašvaldības iestādēm notiek pēc vienotas shēmas, tad nolēmu pats pieteikt vizīti pie šī jautājuma atbildīgās iestādes vadītāja un izrunāt šos jautājumus. Citādi vēstuļu sarakste būs ilga un neproduktīva. Kamēr mēs saņemsim kaut cik jēdzīgu un saprotamu atbildi par zālāju pļaušanu, tad jau būs aktuālāks jautājums par sniega šķūrēšanu, jo mēs uzrakstīsim, precīzi pēc 30 dienām būs atbilde putnu valodā, tad mēs rakstīsim un precizēsim, lai iztulko un tad atkal 30 dienas un atkal atbilde un tā tas var vilkties līdz bezgalībai. Kamēr vēstuļu draugi sāks viens otru uzskatīt par naidniekiem. Tāds novērojums no pieredzes.
Tātad. Kritiskos un apkaimes aizaugušo gabalu adreses uz biedrības e-pastu sasūtīja maz. Četras un viens jautājums par ceļa malu appļaušanu. Pēc vēstulēm jutām, ka tā savstarpējā parunāšanās un šīs sāpes izteikšana bija vairāk vajadzīga, nekā paša fakta konstatēšana konkrētajās teritorijās. Bet nu labi. Problēma ir aktuāla.
Pieteicu vizīti Pilsētsaimniecībā pie Mielava kunga.
Sausais atlikums no šīs tikšanās ir šāds. Pilsētsaimniecība piekrīt visiem iedzīvotāju pārmetumiem par nekoptajām pašvaldības teritorijām ārpus pilsētas centra. Pilsētsaimniecība savu iespēju robežās dara, ko var. Bet. Ir viens liels BET. Sarunas laikā aplūkojām iedalītos pilsētas budžeta summu, kas paredzēta ārpus pilsētas centra zālāju pļaušanai pilsētas teritorijās. Un šī summa ir ne vairāk un ne mazāk, kā apaļa nulle. Jā. Tieši tā. Apaļa nulle. Ja vēl pilsētas centra daļai ir zālāju un teritoriju appļaušanai iedalīts finansējums, tad ārpus centra šādām aktivitātēm pilsētas plānotāji budžetā ir paredzējuši tieši neko.
Jāsaprot, ka iestāde pilsētsaimniecība ir pašvaldības iestāde, un viņa īsti nestrādā pēc parasta uzņēmuma principiem. Iestāde saņem finansējumu no pašvaldības, un tamdēļ tur uzskaite, un finansējuma izlietojums ir nedaudz savādāks, kā jau valsts iestādē. Tur tā grāmatvedība ir savādāka un nosacījumi ir citādāki, nekā parastā uzņēmumā. Tamdēļ ja konkrētās darbības budžeta ailītē ir nulle, tad nevienu centu nevar norakstīt uz šīs pozīcijas izlietojumu. Ir zināma specifika, un tā ir jāsaprot, pirms skaļi sākt pārmest.
Būtība jau ir pašā budžeta plānošanā. Pat ja šajā budžeta sadaļā iekļautu kaut 50 tūkst. Tad uz visu Jelgavas teritorijas ārpus centra pilsētas teritoriju sakopšanu tas būs spļāviens jūrā.
Un nav jau arī tā, ka nu šāds fakts konstatēts, un visi priecīgi sēž un neko nedara. Varbūt tā bija iepriekšējās valdības laikā, kad ar tādiem sīkumiem īsti nevarēja karali traucēt, jo var sākt jautātāju uzskatīt par kašķīgu, tad šobrīd ir bijušas sarunas pilsētas domē, šis jautājums ir aktualizēts, ir celts dienas kārtībā.
Skaidrs ir viens. Ja arī kaut ko šobrīd ātri izdomās un notiek brīnums, ka mums atbrauc un pašvaldības teritorijas appļauj, tad tas ilgtermiņā neko nedos. Ņemot vērā, pilsētas finanšu situāciju un nabadzības līmeni ne šajos četros gados, un pieņemu, ka arī ne nākamajos četros gados neizdosies palielināt finansējumu, lai šīs brīvās pašvaldību teritorijas uzturētu mūsu apkaimes līmenim pieņemamā kārtībā. Ir jādomā citi varianti, kā šo jautājumu risināt, lai apkaimes iedzīvotājiem un šeit dzīvojošiem, šī problēmiņa netraucētu. Pie kam, Jelgavas saistošajos noteikumos ir noteikts, ka šī appļaušana jānodrošina divas reizes gadā un arī vietās kuras robežojas ar citu īpašumu 10 m joslā. Ja arī appļauj 10 metru joslu divas reizes gadā, tas nav baigais risinājums. Es piemājas zālāju pļauju reizi divās nedēļās. Esot arī mutiska vienošanās ar pašvaldības policiju, ka nevar sodīt privāto teritoriju īpašniekus par savas teritorijas nesakopšanu, ja pašvaldība nevar savu teritoriju sakopt.
Bet risinājumi jāpiedāvā mums. Mūsu vietā tos neviens nepiedāvās. Un attieksme – tas ir pašvaldības jautājums, lai risina, nebūs mūsu apkaimei labākais risinājums. Šobrīd, kad varam iesaistīties problēmu risināšanā, kad mūs, kā sabiedrības pārstāvjus sāk uzklausīt un varam izteikt savus priekšlikumus, tad mums ir jāiesaistās, jāmēģina šādi problēmu jautājumi risināt, lai šie risinājumi būtu labākais iespējamais variants mūsu apkaimes iedzīvotājiem. Šis brīdis ir īstais brīdis, kad varam likt domas kopā un izdomāt priekšlikumus, kā risināt šo pašvaldību nekopto teritoriju jautājumus. Man līdz šim brīdim ir izkristalizējušies vairāki varianti, ko piedāvāt pašvaldībai izskatīšanai un apspriešanai. Katrs no šiem variantiem tāpat ir saistīts ar normatīvo aktu izmaiņām, saistošo noteikumu labojumiem u.c. papīru būšanām, bet tur jau pilsētas vadībai jānāk palīgā, mēs varam izteikt tikai idejas. Tātad:
1. Pašvaldības teritoriju sakopšanai piedāvāt apkārtējo īpašumu īpašniekiem, kur par noteikta apjoma darbiem (pļaušanu), būtu iespējams saņem NĪN atlaidi. Labāk šāds piedāvājums, nekā NĪN maksā, bet no pašvaldības nevar sagaidīt tādu sīkumiņu, kā savas teritorijas sakopšanu.
2. Pašvaldība savas teritorijas, kuras nespēj sakopt pārdod vai iznomā uz sakarīgu termiņu privātīpašniekiem. Ja pašvaldība nespēj uzturēt pienācīgā kārtībā savas teritorijas, tad viņai tās ir nevajadzīgas. Nodot šīs teritorijas ilgtermiņa apsaimniekošanā vai pārdot, tādējādi palielinot pilsētas budžetu. Labāk teritorija tiek privātās rokās un par to maksā NĪN, kas papildina pilsētas kasi, nekā stāv, aizaug un veselu apkaimi padara nepievilcīgu.
3. Pārskata apkaimes biedrību iesaisti. Piešķir apkaimes biedrībām konkrētu finansējumu, kuru biedrība izlieto apkaimes uzturēšanai, kas būtu elastīgāk un notiktu pēc konkrētas vajadzības, nevis plānveida un ar cenu aptaujām. Šāda finansējuma piešķiršana ļautu arī pašām apkaimes biedrībām operatīvi sekot līdzi savai apkārtnei un veikt aktuālus uzlabojumus, kādi nu vien ir iespējami un vairāk saliedētu pašas apkaimes iedzīvotājus.
4. Bija ieteikums rīkot talkas un kopt šos pašvaldības pamestos īpašumus, kas satuvinātu un saliedētu apkaimes iedzīvotājus, vai ļautu apkaimes biedrībai izmantot šīs teritorijas savām aktivitātēm.
Gan jau ir vēl varianti. Ja ir vēl idejas, lūdzu, rakstīt epasta – [email protected] un pieteikties arī uz kopēju ideju ģenerēšanu un šo priekšlikumu sagatavošanu pašvaldībai. Septembrī sākas nākamā gada budžeta veidošanas spriešana un aktualitāšu likšana kopā un līdz tam mums jāsagatavo šie priekšlikumi, lai pašiem ir kāds labums no pašvaldības nespējas apsaimniekot savus īpašumus. Mums ir pašiem tehnikas nomas piedāvājumi, ir mājsaimniecības ar pļaušanas tehniku un varam nākt palīgā pilsētai pie šo teritoriju sakopšanas jautājuma, tikai to nevajadzētu darīt par baltu velti.
Tā ka var iet ar karogu, ka pašvaldībai pašai jātiek galā un rīkot piketu pie domes vai Pilsētsaimniecības. Tur cilvēki saprot un atzīst, ka viņi ir vainīgi, bet pretī noliek budžeta sadaļu, kurā spīd apaļa nulle, tad jāiet turpināt klaigāt pie domes ēkas, kur labākajā gadījumā kaut ko šai budžeta sadaļai iedalīs, bet tas nieks būs uz visu Jelgavu un mūsu apkaimes iespējas palielināsies par niecīgu procentu. Mēs varam paši, tikai par to kaut kas jāsaņem pretī. Un šie priekšlikumi ir jāsagatavo mums pašiem. Konstruktīvi, ar izpratni un veselo saprātu. Tātad gaidām ziņas no cilvēkiem, kuri vēlas līdzdarboties šo priekšlikumu sagatavošanā. Veidosim grupu, kas sagatavos priekšlikumus un iesniegs domē. Būtu labi, ja pieteiktos kāds kura īpašumi robežojas ar pašvaldības teritoriju, daudzdzīvokļu mājas vecākie un visi pārējie aktīvie un spriest spējīgie ļaudis.
Tika mēs varam ieviest vajadzīgo kārtību savā apkaimē.
UHGA
