Tulkojumā apmaldījies NĪPs!
Man gan teica, lai es nerakstu, bet pastāstu savu piedzīvojumu mūsu biedrības raidierakstā “Līniju sarunas” mūsu Youtube kanālā https://www.youtube.com/@JelgavasLīnijas, bet, tā kā man kaut ko uzrakstīt, ir mana terapija, tad domāju, ka gan uzrakstīšu gan pastāstīšu. Kā sacīt, dubults neplīst.
Parasti pēc ļoti labām, vai gluži otrādāk, pēc ļoti sliktām teātra izrādēm ir tāda pēcgaršiņa, kura liek pēc notikuma piedomāt par to kas redzēts, sajusts un dzirdēts. Tad nu šī ir tā reize, kad mani jau nedēļu nepamet piedzīvotais un nepārtraukti galvā maisās domas par piedzīvoto.
Respektīvi, lieta sekojoša. Mūsu apkaimē ir viena no vairākām, daudzdzīvokļu mājām, kurā ir mājas vecākais, dzīvokļu īpašnieki un viņiem ir līgums par mājas apsaimniekošanu ar Jelgavas pilsētā slavenu iestādi kā Nekustamo īpašumu pārvaldi, jeb tautas valodā runājot NĪP. Tik tālu viss ir normāli.
Veinu tikšanās reizi mājas vecākais saka, ka kaut kas neštimmē ar tiem rēķiniem par mājas apsaimniekošanu un būšot NĪPā dzīvokļu īpašnieku sapulce. Man ne reizi nav bijusi saskarsme ar dzīvokļu māju apsaimniekošanas lietām, bet, cik dzirdēts, tad tas ir vēl briesmīgāks pasākums, kā dažu brīdi skolās vecāku sapulces. Jautāju, vai es arī varētu piedalīties šajā sapulcē, tīri intereses pēc. Lai būtu pieredze un redzētu, kā tā sadarbība notiek. Saņēmu uzaicinājumu un norādītajā laikā devos kopā ar dzīvokļu īpašniekiem uz sanāksmi NĪPā. Vēl sanāksmē uzaicināju arī apkaimes biedrības “Jelgavas Līnijas” vadītāju Ilzi.
Sanāksmes sākumā gaisā jau virmo acīm redzams saspīlējuma mākonis. Visus pieraksta, kurš no kura dzīvokļa. Tiek līdz manai reģistrācijai, saku, ka es pārstāvu apkaimes biedrību, ka es tikai maliņā pavērošu, kā notiek procesi. NĪP darbinieku pusē jūtama neapmierinātība, nesaprašana un beigās izdomā juridiski, ka tā esot dzīvokļu īpašnieku sapulce, ka citi nevarot piedalīties, ja nu vienīgi dzīvokļu īpašnieki piekrīt. Dzīvokļu īpašnieki piekrita un vairs nevarēja būt iebildes.
Sākās sanāksme ar atskaitīšanos par cipariem. Rāda kaut kādas tabulas, dažādu periodu tabulas, ciparu rindas, kurās neiedziļinoties var saprast, ka to saprot tikai tas cilvēks, kurš šo sistēmu ir izveidojis. Kaut kāda IT sistēma tajā datu apkopošanā tomēr ir. Sākās jautājumi no dzīvokļu īpašniekiem par cipariem. Tur mīnuss ir tamdēļ, ka tur vēl bija viss kopā saskaitīts, tur tas cipars ir tamdēļ, ka nav kaut kas atņemts, tad tas ir tamdēļ, ka vēl viss nav savadīts, respektīvi, man no malas skatoties tiem dzīvokļu īpašniekiem pašiem liela skaidrība kurš ir kurš cipars nav. Šajā komunikācijā visu laiku nepamet sajūta, ka šie skaidrojošie darbi NĪP darbiniecēm sagādā reālas grūtības un riebumu. Ko tur muļķiem kaut ko skaidrot? Bet reāli, man no malas klausoties, likās sarežģīti, samudžināti un jocīgi. Var jau būt, ka dzīvokļu īpašnieki tur orientējas tajos ciparos.
Tad karstās diskusijas laikā NĪP darbiniece vienai dzīvokļu īpašniecei vēl saka, ka par to, ka viņa nemaksājot visus rēķinus, viņi NĪP to dzīvokļa īpašnieci sūdzēšot tiesā! Kaut gan kundze saka, ka visu, kas viņai ir jāmaksā, ir samaksājusi. Vairākkārtīgi dzirdēju no NĪP darbiniekiem, ja kaut kas nepatīk ejiet uz tiesu. Mēs neko nevaram darīt, tāda esot kārtība. Ja nepatīk, ejiet uz tiesu! Esot jāpārslēdz līgums, kurš no NĪP ir sagatavots uz teju 20 lpp un ko lai šie dzīvokļu īpašnieki ar šo līgumu dara? Ja jautā par kādiem punktiem, tad tie argumenti arī tādi nekādi.
Katrā ziņā ļoti vērtīgs pasākums, lai saprastu, par ko tie cilvēki vienmēr cepas, kad piemin šos interesantos trīs burtus NĪP. Es domāju, ka šis pašvaldības kantoris ir ļoti sajaucis kaut kādas dimensijas. Respektīvi, daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas apmaksā visas apsaimniekošanas izmaksas. Viņi ir tie, kas var noteikt dienas kārtību. Dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas var noteikt ko pieminēt līgumos un ko ņemt laukā. Ja cenas neapmierina, viņi var izvēlēties citu apsaimniekotāju vai apsaimniekot paši savu māju. Te nopietni jāpiestrādā pie tā, ka šobrīd ir jau kapitālisms, ka nav vairs namu pārvalde, kas bija kādreiz padomju laikā. Bet NĪP, izskatās, vēl strādā vecajā režīmā un domā, ka viņi tie, kuri kaut ko nosaka. Realitāte ir pavisam savādāka, jo tieši dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas maksā un var pasūtīt mūziku, lai tāds NĪP varētu sevi uzturēt, uzturēt savus darbiniekus, nodrošināt savu servisu. Dzīvokļu īpašnieki pilnvaro NĪP apsaimniekot viņu īpašumu. Bet ja tas, kuru dzīvokļu īpašnieki ir pilnvarojuši kaut ko darīt, vispār pieļauj domu sūdzēt tiesā vienu no tiem, kuri viņu ir pilnvarojuši, tur kaut kas nav kārtībā ar uztveri. Tas ir, kā uzņēma akcionāri, kas deleģē direktoru saimniekot. Un visus jautājumus atrunā savstarpējā sadarbības līgumā. Ja pie manis brauc uzņēmuma akcionāri, es esmu priecīgs, laipns un piedāvāju kafiju. Bet te jau sākotnēji ir skaidrs no pārvaldnieka puses, ka būs konfrontācija. Dialogs bija naida pilns. Beigās vēl pasaka, ka cilvēks, kurš uzdod jautājumus ir nekompetents, neko nesaprot no viņu darbības, un vispār ar viņu nerunās. Tas bija briesmīgi. Tieši NĪP darbiniekiem vajag katram dzīvokļu īpašniekam iestāstīt un pierādīt, ka tieši viņi ir labākie apsaimniekotāji, ka tieši viņiem var uzticēt apsaimniekot viņu īpašumu.
Es vēl saprastu, ja tik tiešām NĪP būtu labākais, kas šobrīd Latvijas tirgū pieejams. Bet jumts tek, piedāvātie pakalpojumi ir par kosmiskām cenām, jo “savādāk viņi nevar”. Par pakalpojumu cenām. Ja NĪP būtu jākonkurē tirgū, viņi domātu, kā samazināt piedāvātās cenas, bet, viņiem, esot katram pakalpojumiem jātaisa cenu aptauja, par cik piedāvā, par tik jāpērk pakalpojums. Izskanēja piemērs, kur par vienu darbu NĪP piedāvāja 8tkst. Izdarīt darbus, bet dzīvokļu īpašnieki atrada, kas to paveic pa 2tkst. Tā ir milzīga atšķirība. Un visus šos ciparus vienalga vai tie ir 2 vai 8 apmaksā jau dzīvokļu īpašnieki, ne jau NĪP. Viņi neko lētāk nevarot, jo esot pašvaldības uzņēmums. Ja uzņēmums sniedz daudzdzīvokļu apsaimniekošanas pakalpojumus, tad viņam vajadzētu turēt līdzi pakalpojumu piedāvājumiem tirgū un mākslīgi, atrunājoties uz birokrātiju, neturēt milzīgas cenas, par kurām tie dzīvokļu īpašnieki nemaz nav priecīgi.
UN kopumā jumts ēkai tek, stāvvadi nomainīti fragmentāri, nevis visu kopā, bet kaut kur pa vidu, nepieskrūvējot tos. Pēc kanalizācijas remonta šmucspaini remonta brigāde nevar iznest, jo tie ir bioloģiskie atkritumi un viņiem tad jāslēdzot līgums ar kādu no izgāztuvēm u.t.t. Prieks bija paklausīties visu ko, tik nevar izdarīt. Kaut kad zālāju pļaus, varbūt nepļaus. Viss esot atkarīgs no iepirkumiem, sadarbības partneriem, līgumiem un vēl 100 visādām lietām. Šādam dzīvokļu apsaimniekošanas biznesam pašvaldības uzņēmums vispār nav izdevīgs. Lai NĪP apsaimnieko pašvaldības dzīvokļu mājas un tur uzstāda savas prasības, bet privātīpašumā ar tādu attieksmi nevar strādāt.
Ja man būtu jādzīvo šādā dzīvoklī, kuru apsaimnieko tāds uzņēmums, es nebūtu priecīgs. Ir savs % kas tiek par šo apsaimniekošanas pakalpojumu, bet nu tā ka no visa mēģina kaut ko ieķert! Es ieteiktu atteiktie no sadarbības ar šādu apsaimniekotāju. Paskatīties citus piedāvājumus un izvērtēt iespējas dibināt savu apsaimniekotāju kopību un saimniekot savā mājā pašiem. Tāda attieksme pret tiem, kuri reāli ar savu maciņu uztur apsaimniekotāja izklaides, nav pieņemama. Ja nevar saprastie, jārunājas, konstruktīvi jāapspriež neskaidrie jautājumi, jāvienojas. Bet nevar pateikt, ja kaut kas nepatīt, ejiet uz tiesu. Vai mēs tevi iesūdzēsim tiesā. Kas tā vispār par komunikāciju šajā līmenī?
Šis redzētais mani nepamet veselu nedēļu. Un liek aizdomāties par to kurš priekš kura ir domāts. Pašvaldība ir priekš tāss iedzīvotājiem, vai iedzīvotāji ir pašvaldībai? Pašvaldībā jau nav savādāk. Ja mēs redzam problēmu. Kur mums iet? Protams, pie savas pašvaldības, izstāstīt šo sāpi un kopīgi meklēt risinājumu. Ir jau skaidri apstākļi, ka naudas jau nav, bet risinājumus jau tas netraucē meklēt. Nevar kaut kādā pašvaldības uzņēmumā pret sabiedrību attiekties, kā pret zemāko šķiru. Patiesībā tā sabiedrība ir tā, kas nodrošina tai pašvaldībai vispār eksistēt un darboties.
Man viens čoms stāstīja atgadījumu bankā. Verot kontu vaļā, viņam prasa, vai viņš ir politiski nozīmīga persona. Viņš atbild, ka ir. Ļoti nozīmīga persona. Bankas klerks jau saraustās. Čoms saka, ka viņš ir tas, kurš savu balsi atdot vēlēšanās par politiķiem un tamdēļ ir visnozīmīgākā politiskā persona, jo politiku viņš nosaka. Bet tā ir taisnība. Ne jau kaut kāds vēlēts deputāts ir nozīmīga persona. Nozīmīga persona ir vēlētājs. Vēlētājs sabiedrībā. To jau mēs redzam, kā visi esošie un topošie deputāti un kandidāti sasparojušies. Tāpat biznesā. Pircējs, klients, maksātājs ir karalis. Viņš ir galvenais un ar viņu jākomunicē ar savstarpēju cieņu. Šāda attieksme kāda bija NĪPā sanāksmē, kurā man bija tas gods piedalīties, nevar būt, kur jau dzīvokļu īpašniekus sākotnēji uzskata par muļķiem un tādiem, kas atnākuši kasīties. Kaut gan vēlas tikai cieņpilnu attieksmi un normālu sadarbību.
Izteicu savu domu. Varbūt šī sliktā izrāde palaidīs mani vaļā, un varēšu uz procesiem atkal paraudzīties disociēti un analizējoši. Sanāca gari, bet vajadzēja izrakstīties 😊.
Visi uz vēlēšanām, tikai mainot esošās sagurušās galvas, varēsim arī mainīt attieksmi pret sevi!