Par apkaimē esošo pašvaldībai piederošo teritoriju sakopšanu.
Pilsētā, īpaši privātmāju rajonos, ir dažādas teritorijas ar dažādu īpašnieku statusu. Ir privātas zemes un ir pašvaldības vai valsts īpašumā esoši zemes gabali. Mūsu apkaimē pārsvarā ir privāti un pašvaldības zemes gabali. Ir arī tādi zemes gabali, kuri ir privātīpašumā, bet īpašnieks uz šī zemes gabala nekādu darbību neveic. Tādus gabalus stingri pieskata vides dienesta pārstāvji un pašvaldības policija. Policija pat ar mērlenti mēra zemes gabala apauguma garumu, un, tiklīdz kā apaugums ir garāks par normatīvos noteikto atļauto, tā raksta kvītis par soda naudas nomaksu. It kā viss būtu pareizi. Bet starp privātām teritorijām ir arī pašvaldības zemes gabali, kuru apkopšanā tik naski neveicas. Vairāki iedzīvotāji, kuru zemes gabalu teritorijas robežojas ar pilsētas īpašumiem, speciāli pa perimetru appļauj pašvaldības nekoptās teritorijas, lai uzturētu kārtībā savas teritorijas. Apaugušās teritoriju bīstamība nav tikai tajā, ka tās neizskatās glīti un bojā skatu kaimiņiem un garāmbraucējiem. Nekoptās teritorijās vairojas Spānijas kailgliemeži, apdraudot blakus esošās sakoptās teritorijas; meža dzīvnieki sāk iedzīvoties pilsētas vidē, kur tiem nebūtu jāatrodas; tāpat dažādi veselībai bīstami kukaiņi, piemēram, ērces, atrod savu mājvietu šādās aizaugušās pļavās. Zemes īpašnieki cenšas sakārtot savus īpašumus, nodrošināt savu teritoriju, bet, ja blakus ir teritorijas, kuras netiek pienācīgi uzturētas, tad ir ļoti grūti cīnīties ar visām iepriekš uzskaitītām nelāgajām problēmām. Mūsu apkaimes iedzīvotāji ziņo, ka pat esot bijis gadījums, kad atbraukuši darbinieki no apsaimniekošanas brigādes uzkopt un nopļaut pašvaldības teritoriju, kas robežojas ar privātīpašnieka zemi, pusi nopļāvuši un solījuši vēlāk pabeigt. Tomēr tas vēlāk vēl līdz šim nav pienācis. Viss atstāts pusratā. Konkrēts notikums starp īpašumu Meldru ceļu 4a un Meldru ceļš 6.
Tikpat dīvaina ir bijusi grāvju izpaušana un sakopšana, kad 3.līnijā klāja jauno ielas segumu. Ir viens grāvja posms, kuru vienlaicīgā grāvja pļaušana ir izlaista. Kad cilvēki jautājuši, kamdēļ šis posms palicis nepļauts, tad atbildēja, ka šo posmu jau esot kaut kad iepriekš pļāvuši, tagad to nedarīs. Īsti nav saprotama tāda teritoriju apsaimniekošanas kārtība. Varbūt to nosaka , kādi pilsētas normatīvi, vai noteikumi, vai nosacījumi, vai likumi? Nezinu, nemāku teikt. Es tik zinu, ka, lai uzturētu kārtībā savu teritoriju, par viņu ir jārūpējas, regulāri jāpļauj, jākopj un jātīra. Zinātāji stāsta, ka normatīvi nosaka, ka pašvaldībai savi zemes pleķi ir jāpļauj divas reizes gadā. Kaut kad vasaras sākumā un vasaras beigās. Negribētos tādiem noteikumiem ticēt, jo, spriežot pēc savas teritorijas apkopšanas, mazākais pļaušanas biežums ir divas reizes mēnesī. Ja plāns ir divas reizes gadā, tad pašvaldības policijai ir visas iespējas sodīt teritorijas uzturētāju par pārāk garu nepļautu lauku. Interesanti vai pašvaldības policija piestāda sodu pašvaldības uzņēmumam “Pilsētsaimniecība” par nesakoptu pašvaldības teritoriju?
Esam nosūtījuši vēstuli uzņēmuma Pilsētsaimniecība vadībai, lai sniedz mums skaidrojumu un publicēsim šo skaidrojumu arī šeit pat mājaslapā.
Ja kādam ir vēl kādi jautājumi un ieteikumi par teritorijas attīstību, lūdzam rakstīt uz [email protected]. Risināsim jautājumus, uzdosim jautājumus atbildīgajiem dienestiem vai atbildīgajām amatpersonām. Diemžēl pieredze rāda, ka normāla koleģiāla mutvārdu komunikācija ar valsts un pašvaldības iestādēm nav konstruktīva. Tā beidzas brīdī, kad mēs pametam kāda pašvaldības vai valsts ierēdņa kabinetu. Tamdēļ ir nepieciešama komunikācija rakstveidā. Tad nu savus ierosinājumus, neskaidrības un jautājumus rakstiet uz [email protected].
. Ja 2 × nedēļā pļauj zāli, tiek iznīcināta gan augu dažādība, gan kukaiņu pasaule. Var jau visu noasfaltēt un nobruģēt, kā to daudzi privātīpašnieki dara.
Pie tam, Jelgavas pašvaldība veic lielus labiekārtošanas darbus tieši šajā rajonā. Kauns gausties un kunkstēt.