Pārdomas pēc apkaimes svētkiem!
Pēc otrajiem biedrības “Jelgavas Līnijas” svētkiem var tā mierīgi apsēsties un pārdomāt to sagatavošanās maratonu un esošo sistēmu. Var paanalizēt, kas tajā strādā, kas nestrādā. Vispirms jāsaka, ka viens vai divi cilvēki šāda izmēra pasākumu, kādā mēs ar Līnijām atvēzējāmies, nevar noorganizēt. Teorētiski var, bet praktiski, tas nav iespējams. Protams, gudrīši stāstīs, ka var mierīgi, bet es gribu redzēt viņu noorganizētos pasākumus un tad padiskutēt.
Mūsu biedrībai ir palaimējies, ka ir biedrībā radoši, enerģiski un aizrautīgi cilvēki, kas gatavi ziedot savu brīvo laiku, enerģiju, arī savus personīgos resursus, lai visiem kopā mums sanāktu lieliski svētki. Man un Ilzei jāsaka milzīgs paldies visai organizatoru komandai. Kā jau minēju savā uzrunā, tad mēs varētu noorganizēt arī lielos dziesmu svētkus.
Paldies, jāsaka arī atbalstītājiem. Pirmkārt paldies visiem, kuri ziedoja savus līdzekļus, lai vispār šis pasākums varētu notikt. Pie esošā, šī gada atbalsta man nākotnē biedrības iekšējās diskusijās būs priekšlikums šos Līniju ikgadējos svētkus nodrošināt no savu biedru un atbalstītāju ziedojumiem. Šogad piedalījāmies pilsētas domes rīkotajos biedrību atbalsta programmas konkursā, kur īstenais iesnieguma mērķis bija pilnīgi cits, bet no visa kopējā projekta atbalstīja tikai pozīciju, kas bija paredzēta šim pasākumam, kaut gan kopējā projekta ideja bija daudz plašāka, kur budžetā tāmes pozīcijas parāda tikai potenciālos ciparus, ne kopējās idejas realizāciju. Komisija atbalstīja kopējā projektā tikai vienu iedaļu, kas neatbilda pasākuma kopējām izmaksām. Un arī projekta realizācijas gaitā vairākas reizes bija jāklausās no izpildvaras darbiniekiem , ka mēs jums naudu iedevām (jā, jā. Tieši iedevām) un jums jātiek pašiem galā, kaut gan nevienā brīdī nelūdzām papildus naudu, tikai palīdzību dažu organizatorisku jautājumu atrisināšanā.
Diemžēl joprojām pašvaldības ierēdņi pārējo sabiedrību joprojām uzskata par ne īpaši adekvātu publiku un sevi vērtē kaut kādā augstākā pakāpē. Tas pats attiecas uz pašvaldību uzņēmumiem, kuriem bija jūtams, ka biznesa attīstība, izaugsme ir kaut kur otrā vai trešajā vietā. Loģiski būtu, ka, rīkojot svētkus, apkaimē, ja ir tēriņi, tad tos samaksāt Jelgavā. Bet pašvaldību uzņēmumiem ieņēmumi neinteresē, galvenais papīri. Konkrēts piemērs. Pārvietojamās wc būdiņas. Sia Jelgavas sadzīves pakalpojumi. Mājaslapā norādīts uzņēmums, pakalpojumi. Zvanu, un tur man atbild sia jēkāpē klausās. Izskatās tas viens un tas pats kantoris. Bet ne par to stāstu. Jautāju vai wc var iznomāt uz vienu pasākumu 1 vai 2 būdiņas. Uzreiz atbild, ka viss ir iznomāts, mums nav, meklējiet citur. Vispār neceremonējās. Es zvanīju ar divu vai trīs nedēļu atstarpi 2 reizes. Ar domu, varbūt kaut kas šiem ir pamainījies. Atbilde identiska. Varbūt tiešām bizness iet tik labi, ka ir sasniegti griesti, bet diez vai. Otrs wc piegādātājs tāds pašvaldības Zemgales Eko. Stāsta, ka wc ir, bet tās paredzētas tikai gadījumiem, ja pasākumu rīko aģentūra Kultūra. Citiem wc nav paredzētas, ja nu vienīgi rakstam izpilddirektorei vēstuli un šī atļauj, tad varam runāt par wc nomu. Nu ja Zemgales eko darbiniece Evita tā saka, tad rakstam izpilddirektorei vēstuli. Saņemam plašu, garu atbildes vēstuli, kuru sagatavojusi Aira, ar skaidrojumu, ka nauda ir piešķirta, pašiem jātiek galā, nevar būt nekādas runas, par kaut kādu wc nomu, tas mūsu projektam dos būtiskas priekšrocības attiecībā pret citiem projektiem un īsāk sakot ejiet paši uz poda un tiekat galā paši. Kārtējais, mēs jums naudu iedevām, tagad darbojaties un atskaitāties. Tas viss bija pārāk mokoši , gari, sarežģīti un tāpat īpašnieka un uzņēmuma jautājumu krustugunīs pa vidu mēs paliksim par muļķiem. Vienkārši pazemojoši. Man pa vidu būs jāpierāda, ko Evita man teica, un jāmēģina pierādīt Airai, ka es neesmu pats kaut ko izdomājis.
Tāpat sadarbība ar pašvaldības uzņēmumu Jelgavas ūdens. Bijām vienojušies ar šo uzņēmumu, ka viņi atvedīs muciņu ar dzeramo ūdeni. Uzrakstījām vēstuli, pat cilvēks atzvanīja, apstiprināja mutiski, ka ūdens būs, precizēja laiku, vietu. Man liekas, ja cilvēki kaut ko sarunā, tad tā arī notiks, ja nav paziņots pretējais. Nevajag taču katru dienu zvanīt un atgādināt. Kā saka, vīrs teica, un vīrs izdara. Bet izskatās, ka sadarbībā ar pašvaldību, ar pašvaldības uzņēmumiem šādas džentelmeņu vienošanās nepastāv. Ūdeni neatveda, arī nepaziņoja, ka nevedīs. Bet mēs bijām rēķinājušies, bija par interesanta atrakcija ar ūdeni paredzēta. Pat satikti šī uzņēmuma darbinieki bija pārsteigti un teica, ka bija taču paredzēts. Nu nebija arī labi. Varbūt arī nevajadzēja.
Tamdēļ ir tā sajūta, ka jāmēģina tikt pašiem galā ar saviem resursiem. Es ticu, ka mēs to varam.
Ir arī ieteikumi pasākumu reģistrācijas un tirgošanās atļauju reģistrācijai. Es brīnos, kamdēļ neviens līdz šim nav iebildis par nevajadzīgo informāciju un lieko darbu šo pasākumu reģistrācijas kārtībā un tirgošanās atļaujas formalitāšu kārtībā. Piemēram, ko izpildvaras dzīvē maina informācija, ja viņiem ir norādīti tirgotāja kvīšu grāmatiņu numuri, vai kases aparāta numuri? Labi, ka vēl neprasa bankas norēķinu termināļa numurus, jo tagad norēķināties var caur mobila telefona aplikācijām. Manuprāt, šie ir ieņēmumu dienesta jautājumi. Kamdēļ izpildvarai vajag vākt šo informāciju? Ja es būtu atbildīgās personas Pudeles kundzes vietā, es sen būtu iebildis šai nevajadzīgās informācijas vākšanai. Priekš kam viņa? Ne izpildvaras kompetence, ne kontrole. Izpildvarai jāiekasē tirgošanās nodeva un to neietekmē ir zināms vai nav zināms kases aparāta šasijas numurs.
Vēl bija ar sadales tīkliem un Pilsētsaimniecību jautājumi par elektrības pieslēgumu. Pagājušajā gadā kaut kā visu varēja pieslēgt, šogad Vairs neviens neko neatminas n vispār nesaprot ko un kā. Oficiālais ceļš īslaicīgajam elektrības pieslēgumam ir reāli garš un mokošs, un viss elektrizēts. Tikai elektroniski. Es domāju, cilvēciski pajautāt, noskaidrot un aizbraucu uz sadales tīklu kantori Jelgavā. Manuprāt iekļūt nemanītam Saeimas namā būtu vieglāk, ka sadales tīklu kantorī klientam. Vispār nekādu variantu. Ieslēgušies, viens telefona numurs Rīgā. Cilvēciskā kontakta nulle. Bet, ko var gribēt, ja elektrības rēķinos lielākais cipars vairs nav par elektrību, bet par sadales tīkla pakalpojumiem, tad ir jābaidās no klientiem. Jāteic, ka darbinieki, kas atzvanīja, gan bija vīrs un vārds. Korekti, izprotoši un iedziļinās jautājumā un mēģina ieteikt variantus. Par darbiniekiem nevienu sliktu vārdu, un viņi jau nav vainīgi , ja īpašnieks ir galvu saspiedis automātiskajās durvīs pie pastiprinātas elektriskās slodzes. Paskatoties sadales tīklu cenrādi, ir skaidrs, ka nekad mēs nebūsim konkurētspējīgi, ja arī elektrība mums būs pa nullēm. Tas nav adekvāti. Es saprotu, ka viss maksā tik, cik maksā, bet nu iepazīstoties ar pakalpojumu cenrādi, manuprāt, neadekvāti.
Nu jā visa šī juridiskā puse vienam štrunta pasākumiņam ir tik piņķerīga, darbietilpīga, brīžiem pazemojoša, ka labākais variants, ja mēs paši sev rīkojam svētkus, tad rīkojam par saviem resursiem, ar saviem spēkiem un tad varam diktēt noteikumus. Lai nav kārtējais pasākums, kur tirgotāji labi uzdzīvo un beigās saka, ka sanāca labāk, kā gaidīts, bet ar pēcsvētku zaudējumiem cīnāmies mēs 😉, jo pilsēta taču mums iedeva 😊 !
Es nevienam neko nepārmetu. Es atceros un analizēju procesus. Kā bija, tā bija un tur vairs neko nemainīt. Kamdēļ mainīt vēsturi, vienkārši jāskatās uz priekšu, jāanalizē savas kļūdas , jāliek lietā sava pieredze.
UN vēlreiz man jāsaka paldies pasākuma rīkotāju organizatoru komandai (Jūs esat labākie!!! ) , Paldies biedrības biedriem un atbalstītājiem ,kuri ziedoja līdzekļus, lai pasākums notiktu. Paldies sadarbības partneriem un atbalstītājiem par dāvanām konkursu uzvarētājiem. Paldies Valgundes līnijdejotājām par sadarbību, paldies grupai Linga par sadarbību un draudzību, Endijs un BJMK ir profi, draugi un lieli malači! Paldies Viskaļu apkaimei par dāvanu Jāizdomā, kā šo dāvanu iedzīvināt pilsētvidē oficiāli 😊 . Paldies Meiju apkaimei un Kodolam un Filozofu apkaimei par ciemos nākšanu (atvainojos, ka nevarēju pievērst vairāk uzmanības), un liels paldies cilvēkiem, kas atnāca, piedalījās, novērtēja un ar savu klātbūtni atbalstīja. Īpašs paldies organizatoru ģimenēm par atbalstu. Nav jau viegli, ka ģimenē viens kaut kur azartiski iesaistās, līdz ar ko, pavelkas visa ģimene. Vīsi, sievas, bērni. Izmantojot dienesta stāvokli atsevišķs paldies manai sievai Anetei par sapratni, atbalstu un izturību 😉!
Kopumā man pēc vakardienas ir sajūta, ka biedrības Jelgavas Līnijas biedri ir labākie, stiprākie, foršākie un saliedētākie. Nākamgad rīkojam trešos apkaimes svētkus paši, jau maķenīt lielākus un jaudīgākus. Mēs esam to pelnījuši! Vakar Jūs bijāt vareni!
Stājamies apkaimes biedrībā Jelgavas Līnijas. Tikai mēs paši kopā varam paveikt lielas lietas.
Lepojamies ar apkaimi, stāstam par savu apkaimi, piedalāmies apkaimes aktivitātēs, pabalstam apkaimes biedrību ar ziedojumiem un iepērkamies mūsu interneta veikalā, tas arī dod atbalstu.
Svētki beigušies, un drīz jau jāķeras pie ikdienas darbiem. Drīz būs informācija, par turpmākajām aktivitātēm, kad mēģināsim skaidrot nepieciešamos uzlabojumus apkaimes infrastruktūras uzlabojumos, ko sniegsim apkopotā veidā izpildvarai uz izskatīšanu. Šis un vēl plānotas dažādas aktivitātes. Ja izpildvara turēs savu vārdu, tad augusta beigās vai septembra sākumā ir iedzīvotāju padomes vēlēšanas. Mums jāizvirza būs savs pārstāvis no biedrības u.t.t. . Nekas jau nepastājas. Turpinām un gatavojamies nākamajiem svētkiem 😊 !