Kā apkaimes vajadzības nonāk pilsētas budžetā? Uzdevām domei jautājumu, uz kuru līdz šim atbildes nav bijis.
Ik gadu atkārtojas viens un tas pats scenārijs. Iedzīvotāji norāda uz vietu, kur ir bīstami šķērsot ielu vai kur tumšajā diennakts laikā nav apgaismojuma. Seko vēstule, seko atbilde, un atbildē ir teikums, kas šķietami noslēdz sarunu: finansējuma nav. Nākamgad viss sākas no sākuma.
Tāpēc 18. septembrī nosūtījām domei vēstuli Nr. JL-2026/32, kurā galvenais jautājums nav par vienu ielu, bet par sistēmu: vai pašvaldībā vispār pastāv kārtība, kādā apkaimes biedrība var panākt, lai tās apzinātās vajadzības tiktu izvērtētas budžeta un investīciju plāna sagatavošanas procesā, un kas nosaka, kurš objekts ir svarīgāks par citu.
Divi piemēri, kas šo jautājumu padara konkrētu
Pirmais ir gājēju drošība Dobeles šosejas posmā pilsētas administratīvajā teritorijā. Iedzīvotāji ir saņēmuši atbildi, ka ielā ar divām joslām katrā virzienā gājēju pāreju bez luksofora izveidot nedrīkst, bet luksofora un krustojuma pārbūvei nav finansējuma. Šī atbilde problēmu apraksta, bet nerisina — turklāt tā pati nosauc divus iespējamos risinājumus. Tātad trūkst nevis iespēju, bet lēmuma un plānveidīgi paredzēta finansējuma. Cilvēki šoseju šķērso tāpat, jo citas iespējas viņiem nav, savukārt autovadītāji šādā vietā nav nekādi brīdināti, ka te gājējs ir sagaidāms.
Otrais ir apgaismojuma trūkums 6. līnijā — ielā, pa kuru kursē sabiedriskais transports un pa kuru cilvēki ikdienā dodas uz pieturām un mājām. Ielu apgaismošana ir pašvaldības autonomā funkcija, ko nosaka Pašvaldību likums, proti, tas nav labvēlības jautājums, un nepieciešamā summa nav tāda, uz kuras rēķina būtu vērts taupīt.
Ko konkrēti prasām
Vēstulē lūdzam abus objektus iekļaut 2027. gada budžetā un investīciju plānā, bet vēl septiņos jautājumos prasām atbildi par pašu kārtību: kāds ir termiņš un forma, kādā apkaimju biedrības iesniedz priekšlikumus budžeta projektam; kad tiek aktualizēts pilsētas attīstības programmas investīciju plāns; pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta objektu prioritārā secība un vai šie kritēriji ir publiski; kāda loma paredzēta veidojamajai Jelgavas iedzīvotāju padomei; un kādā kārtībā Satiksmes kustības drošības komisijas lēmumi tiek nodrošināti ar finansējumu un izpildīti — jo pieredze rāda, ka pat lēmumi, kuru izpildei vajadzīgas vien ceļa zīmes, ilgstoši paliek nerealizēti.
Par līdzdalības budžetu
Atsevišķi esam pauduši nostāju, kas, mūsuprāt, skar visas pilsētas apkaimes: ielas apgaismojums un iespēja droši šķērsot ielu nav iedzīvotāju ideja, kuras nepieciešamība jāpierāda balsojumā. Kad pamatinfrastruktūra nonāk līdzdalības budžeta konkursā, apkaimes sacenšas savā starpā par to, kas pašvaldībai jānodrošina jebkurā gadījumā, un apkaime, kas balsojumā zaudē, paliek bez tā, kas tai pienākas pēc likuma. Tādēļ esam iesnieguši trīs priekšlikumus nākamo gadu līdzdalības budžeta nolikumam — nošķirt pamatfunkciju objektus no jaunām iniciatīvām un tādus pieteikumus nevis noraidīt, bet novirzīt izvērtēšanai pamatbudžetā, par to rakstiski informējot iesniedzēju.
Kas notiek tālāk
Saskaņā ar Iesniegumu likumu atbilde jāsniedz 10 darbdienu laikā, tātad līdz 2. oktobrim. Saņemto atbildi publicēsim un izvērtēsim kopā ar biedriem.
Ja Jūsu ielā ir vieta, kur šķērsot ielu ir bīstami vai kur trūkst apgaismojuma vai ir nepieciešami vēl kādi pilsētas līmeņa infrastruktūras uzlabojumi, rakstiet mums uz [email protected] — apkopojam šīs vietas, lai sarunā ar pašvaldību runātu ar faktiem, nevis sajūtām.