„Kosmoss”: piesārņojums izplatās, iestādes viena otru informē, bet iedzīvotāji paliek neziņā
Šī nav pilnā atbilde. Dienests tajā sniedz vispārēju ieskatu izpētes rezultātos un apsola pilnu atbildi Iesniegumu likumā noteiktajā mēneša termiņā. Jautājumus, kas attiecas uz Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), VVD pārsūtīs ministrijai, jo tai pieder lielākā izgāztuves teritorijas daļa. Jau šī pirmā vēstule tomēr apstiprina to, ko apkaimē nojautām, un parāda, cik maz pēc tam ir izdarīts.
Ko parādīja izpēte
AS „VentEko” pēc VVD pasūtījuma 2025. gada maijā pārbaudīja grunti, gruntsūdeņus un virszemes ūdeņus pašā izgāztuvē un tai piegulošajos zemes gabalos. Tika ierīkoti 20 urbumi, noņemti 40 grunts paraugi, ņemti gruntsūdens paraugi no 20 novērošanas akām un pārbaudīti 5 virszemes ūdens paraugi. Pārskatu izpētes veicējs VVD iesniedza 2025. gada septembrī. Tajā konstatēts:
- vairākos grunts paraugos hroma, niķeļa, arsēna un svina koncentrācija pārsniedz normatīvos noteikto mērķlielumu;
- gruntsūdenī ir pārsniegtas ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP), kopējā slāpekļa un hroma robežvērtības, kā arī svina mērķlielums;
- arī virszemes ūdenī divos paraugos ĶSP pārsniedz robežlielumu, bet vienā paraugošanas punktā robežlielumu pārsniedz kopējais slāpeklis.
Ārpus pašas izgāztuves gruntsūdens piesārņojuma areāls, kurā ĶSP pārsniedz robežlielumu, aizņem aptuveni 52 230 m². Tas ir vairāk nekā pieci hektāri. Piesārņotā gruntsūdens apjoms ir ap 78 345 m³. Piesārņojums izplatās galvenokārt uz ziemeļiem, kā arī dienvidrietumu un austrumu virzienā. Salīdzinājumā ar 2007. gada pētījumiem stipra piesārņojuma zona ir sarukusi, taču mazākas koncentrācijas piesārņojums ir izpleties visos virzienos.
Izpētes veicējs atzīst, ka pēc šiem datiem nevar viennozīmīgi pateikt, kāpēc piesārņojums izplatās. Tas var notikt tāpēc, ka sanācijas laikā ārpus izgāztuves palikušais piesārņojums turpina izkliedēties. Taču tas var notikt arī tāpēc, ka 2010.–2012. gadā īstenotajam sanācijas risinājumam ir defekti un ierīkotā rievsiena nav pietiekami hermētiska. Paaugstināto ĶSP daļēji varētu skaidrot arī purvainās teritorijas dabiskie procesi. Lai to noskaidrotu, izpētes veicējs ieteica:
- ar papildu gruntsūdens paraugiem noteikt teritorijas dabisko ĶSP fona līmeni;
- daļu izpētes aku aprīkot un iekļaut pastāvīgajā monitoringa tīklā;
- veikt papildu izpēti gar izgāztuves dienvidaustrumu, dienvidrietumu, rietumu un ziemeļu malu, lai pārliecinātos, vai rievsiena pilda savu uzdevumu;
- pārbaudīt ūdens kvalitāti tuvākajos dziļurbumos, lai noskaidrotu, vai bijusī izgāztuve ietekmē artēziskos pazemes ūdeņus.
Svarīgi iedzīvotājiem. Gruntsūdeņus nav ieteicams lietot saimnieciskām vajadzībām un it īpaši uzturā. Izpētes veicējs uzsver, ka šī rekomendācija īpaši attiecas uz „Kosmosa” apkārtni. Ja jūsu mājsaimniecībā ūdeni ņem no seklas akas, aicinām to ņemt vērā.
Kas notika pēc tam
Pēc VVD vēstules nav redzams, lai kaut kas būtu noticis. Dienests izpētes rezultātus un rekomendācijas 2025. gada 30. oktobrī nosūtīja Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai. Tajā aicināja ņemt informāciju vērā, izstrādājot teritorijas plānošanas dokumentus un rūpējoties par dzīves vides kvalitāti izgāztuvei piegulošajā pilsētas daļā. Pēc VVD atbildes spriežot, informācija tālāk netika nodota un neviens nekādu rīcību neuzsāka.
Kopš pārskata iesniegšanas ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši, un šajā laikā:
- apkaimes iedzīvotāji par izpētes rezultātiem netika informēti;
- nav zināms, ka būtu īstenota kaut viena no izpētes veicēja rekomendācijām;
- nav izdarīti secinājumi par to, vai pirms vairāk nekā desmit gadiem veiktā sanācija vispār darbojas;
- neviens nav nosaukts par atbildīgo un nav piedāvāts neviens risinājums.
Tas ir jau labi pazīstams scenārijs. Rezultāti ir zināmi, un visiem ir skaidrs, ka tie nav labi. Iestādes formāli informē cita citu, un ar šo savstarpējo informēšanu process beidzas. Katrs savu ir izdarījis, bet būtībā nekas nemainās. Šie dati sabiedrībai kļuvuši zināmi tikai tāpēc, ka apkaimes biedrība tos pieprasīja. Mēs uzskatām, ka iedzīvotājiem, kas dzīvo un audzina bērnus dažu simtu metru attālumā no piesārņotās vietas, ir tiesības saņemt šo informāciju pēc iestāžu iniciatīvas, nevis pēc ilgas sarakstes.
Kuram jālabo kļūdas
Gribam skaidri pateikt: apkaimes biedrība nevēršas pret pašvaldību. Mūsu prasības ir adresētas tiem, kas pasūtīja sanācijas darbus, un šīs teritorijas īpašniekam, proti, valstij. Sanācija tika veikta pirms vairāk nekā desmit gadiem. Monitoringa rādītāji un jaunākās izpētes rezultāti joprojām rāda, ka tā nav sasniegusi savus mērķus. Mūsuprāt, tas liecina par pavirši paveiktu darbu. Ja valsts rīcība nav devusi gaidīto rezultātu, valstij šī situācija arī jālabo.
Problēmas atrisināšana nozīmē ne vien sanācijas defektu novēršanu. Ja gruntsūdeņus apkaimē nav ieteicams lietot ne uzturā, ne saimnieciskām vajadzībām, iedzīvotājiem ir vajadzīga centralizēta dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija. Šī infrastruktūra jāierīko tā, lai tā nepasliktinātu situāciju ar izgāztuves piesārņojumu. Jelgavā ir uzņēmumi, piemēram, „Jelgavas Ūdens”, kas šos darbus spēj veikt. Neatrisināts ir tikai finansējuma jautājums, un mūsuprāt tieši šeit atbildība jāuzņemas valstij.
Aicinām pašvaldību rīkoties kopā ar apkaimi
Apkaimes biedrība pārstāv pilsētas iedzīvotājus, tātad tās pašas pašvaldības iedzīvotājus. Tāpēc mēs vēlētos, lai pašvaldība kopā ar biedrību un saviem uzņēmumiem aizstāvētu šo iedzīvotāju intereses un vērstos pie izgāztuves īpašnieka ar prasību novērst sanācijas kļūdas un finansēt apkaimes infrastruktūras izbūvi. Tā ir iespēja ne tikai novērst risku, bet arī uzlabot vienas no lielākajām pilsētas apkaimēm.
Līdz šim pašvaldības pieeja šai teritorijai lielākoties ir bijusi ierobežojoša. Tika runāts par būvniecības nosacījumu ierobežošanu, un teritorija tika nodēvēta par ekonomiski neizdevīgu. Tie nav risinājumi. Tie neveido sadarbību ar teritorijas iedzīvotājiem un neveicina teritorijas attīstību. Mēs esam pārliecināti, ka apkaimes biedrība kopā ar pašvaldību un tās uzņēmumiem varētu panākt reālus uzlabojumus. Tādēļ aicinām pašvaldību nevis atstāt šo jautājumu iestāžu sarakstes līmenī, bet nostāties līdzās saviem iedzīvotājiem.
Ko darām tālāk
- Gaidām VVD pilno atbildi, kurai jāpienāk līdz novembra sākumam, kā arī KEM atbildi uz ministrijai adresētajiem jautājumiem.
- Aicināsim pašvaldību uz sarunu par kopīgu rīcību attiecībā pret izgāztuves īpašnieku un par apkaimes ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras izbūvi.
- Kad atbildes būs saņemtas un izvērtētas, aicināsim uz tikšanos atbildīgās amatpersonas un par tās rezultātiem informēsim iedzīvotājus.
Ja jums ir novērojumi par izgāztuves apkārtni vai informācija par aku ūdens kvalitāti, lūdzam rakstīt uz [email protected].
Biedrības „Jelgavas Līnijas”