“Kosmoss”: izpēte pasūtīta, rezultātu nav. Pieprasām atbildes
Bijusī šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve “Kosmoss” Līniju apkaimes galā joprojām ir viens no smagākajiem un vienlaikus visvairāk noklusētajiem vides jautājumiem Jelgavā. Tā kā daudzi apkaimes iedzīvotāji arvien biežāk jautā, kas ar izgāztuvi notiek, biedrība “Jelgavas Līnijas” ir nosūtījusi Valsts vides dienestam un Klimata un enerģētikas ministrijai vēstuli ar konkrētiem jautājumiem un pieprasa uz tiem atbildes.
Sanācija savu mērķi nav sasniegusi
Izgāztuvē no 1970. līdz 1989. gadam tika gāzti šķidrie bīstamie atkritumi, tostarp ādu pārstrādes atkritumi. 2010.–2012. gadā par Eiropas Savienības līdzekļiem tika veikta tās sanācija, un ap piesārņojuma kodolu izbūvēja 915 metrus garu rievsienu, kurai vajadzēja piesārņojumu norobežot. Tobrīd tika ziņots, ka problēma ir atrisināta.
Kad 2024. gadā biedrība pieprasīja un saņēma Valsts vides dienesta (VVD) monitoringa datus, aina izrādījās pavisam cita. Pats VVD savā atbildē atzina, ka “sanācijas mērķis nav sasniegts un bez papildus pasākumiem vides stāvokļa uzlabošanai ievērojams gruntsūdeņu piesārņojuma samazinājums tuvākajā laika posmā nav sagaidāms”. Hroma koncentrācija gruntsūdenī atsevišķos urbumos pārsniedz robežlielumu līdz pat 15 reizēm, dzīvsudraba – desmitkārt, un vairāki rādītāji kopš 2012. gada nevis samazinājušies, bet pieauguši. VVD skaidroja arī, ka aptuveni puse gruntsūdeņu piesārņojuma kodola ir palikusi ārpus izbūvētās rievsienas, bet ārpus izgāztuves teritorijas mērījumi vispār netiek veikti.
Jautājām pēc rīcības – saņēmām padomus nedzīvot
Biedrība jautāja ne tikai par skaitļiem, bet arī par to, kas tiks darīts. Atbildes bija vairāk nekā skopas. Oficiāli iedzīvotājiem ieteica par saviem līdzekļiem pārbaudīt aku ūdeni akreditētā laboratorijā, bet sarunās izskanēja vēl atklātāks padoms – tur dzīvot un tādu ūdeni lietot nevajadzētu. Dzirdējām pat mājienus, ka pārāk neatlaidīgi jautājumi var beigties ar to, ka apkaimē būvniecību vispār aizliegs.
Tajā pašā laikā pašvaldība notekūdeņu aglomerācijas robežu pārskatīšanas lēmumprojektā Līniju apkaimi pasludināja par ekonomiski neizdevīgu centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvei. Tātad cilvēkiem tiek ieteikts nedzert savu aku ūdeni, bet vienlaikus pateikts, ka pilsētas ūdensvads viņiem nav izdevīgs.
Panācām izpēti – un iestājās klusums
Pēc biedrības neatlaidīgām vēstulēm, tikšanās reizēm un publicitātes VVD pēc Klimata un enerģētikas ministrijas rosinājuma 2025. gada sākumā izsludināja iepirkumu “Piesārņojuma areāla noteikšana bīstamo atkritumu izgāztuves “Kosmoss” pieguļošajā teritorijā”. Līgums tika noslēgts ar AS “VentEko”, un tas paredzēja līdz 20 izpētes urbumiem ap izgāztuvi (no tiem līdz astoņiem – apdzīvotās teritorijas virzienā), gruntsūdens, grunts un virszemes ūdens paraugus, piesārņojuma izplatības kartes un sanācijas risinājumu izvērtējumu. Pašvaldība, VVD un ministrija vienbalsīgi solīja: kad būs rezultāti, kopīgi lūkosim, ko darīt.
Līgums tika noslēgts 2025. gada pavasarī, un darbiem bija jābūt pabeigtiem vēlākais tā paša gada rudenī. Kopš tā laika pagājis krietni vairāk nekā pusgads, taču neviens nav iedomājies pastāstīt, kādi ir rezultāti un kas no tiem secināts. Arī apkaimē nekādu rosību neesam novērojuši. Biedrība saņēma pāris lūgumu palīdzēt sarunāt ar zemes īpašniekiem piekļuvi viņu gabalos esošajām ūdenstilpēm, taču ne urbumu ierīkošanu, ne dziļurbumu ūdens pārbaudes neesam redzējuši, un arī iedzīvotāji par šādiem darbiem nav ziņojuši.
Tāpēc paliek neērts jautājums: vai mērījumi bija tikai formāls pasākums uz papīra vai iepirkums, kura galvenais mērķis bija nomierināt cilvēkus? Rezultāta nav, un neviens par to neziņo.
Ko jautājam
Biedrības vēstulē Nr. JL-2026/33, kas adresēta Valsts vides dienestam, ar kopiju Klimata un enerģētikas ministrijai un zināšanai Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai un Veselības inspekcijai, esam uzdevuši 17 konkrētus jautājumus. Galvenie no tiem:
- kādi ir piesārņojuma areāla izpētes rezultāti, kad tie iegūti un kāpēc nav publiskoti – lūdzam izsniegt pilnu pārskatu;
- kādi ir izgāztuves monitoringa dati par 2024.–2026. gadu un vai piesārņojums turpina pieaugt;
- vai apkaimes aku un urbumu ūdeni drīkst lietot dzeršanai, ēdiena gatavošanai un laistīšanai, un vai valsts var nodrošināt ūdens pārbaudes iedzīvotājiem;
- kurš atbild par neizdevušos sanāciju un kāda ir valsts atbildība, ja sākotnējais piesārņotājs vairs nepastāv;
- kādi risinājumi, termiņi un finansējums paredzēti, lai piesārņojums neizplatītos tālāk un apkaimē būtu droša dzīves vide;
- kuras konkrētas amatpersonas par to visu atbild un ir pilnvarotas situāciju risināt.
Kas tālāk
Sagaidīsim atbildes un par tām informēsim. Kad pieprasītā informācija būs saņemta un izvērtēta, aicināsim norādītās atbildīgās amatpersonas uz tikšanos ar apkaimes iedzīvotāju pārstāvjiem, lai runātu nevis par solījumiem, bet par konkrētiem risinājumiem.
Ja esat pamanījuši izgāztuves apkārtnē urbšanas darbus vai paraugu ņemšanu, ja jūsu akas ūdens ir pārbaudīts laboratorijā vai ja jums ir citas ziņas par šo jautājumu, lūdzam dalīties ar tām, rakstot uz [email protected].
Biedrības “Jelgavas Līnijas” valde