Vai tiešām no šī ir kāda jēga?!??

Šīs savas pārdomas gribēju sākt ar tādiem kā izsaucieniem Vai tiešām?  Un otrs variants bija Kāda no tā visa jēga? Nevarēju izdomāt. Bet tās pārdomas radās no sekojošā.

Es esmu kaut kādā man nesaprotamā kārtā ticis tādā organizācijā kā apkaimes biedrība “Jelgavas Līnijas”. Cilvēkiem interesē sava apkaime un vide, kurā viņi dzīvo. Savukārt pilsētas izpildvarā ir izveidota tāda komisija ar nosaukumu Satiksmes kustības drošības komisija ( jeb kā viņi paši sevi lepni sauc par SKDK) .

Saņēmām uz biedrību jautājumu no SKDK pēc mūsu viedokļa par vienu aktuālu jautājumu satiksmes jomā, kuru iesniedzis viens iedzīvotājs. Komisija lemj un jautā arī apkaimes biedrībai viedokli. Apkaimes biedrība pēc mūsu aprēķiniem pārstāv vismaz 6% no apkaimes iedzīvotājiem un mums ir vieglāk kontaktēties, komunicēt savos kanālos, lai precizētu viedokli vienā vai otrā jautājumā. Tāpat biedrības biedri pārrunā aktuālos jautājumus ar kaimiņiem, kuri vēl nav biedi, tā ka kaut kāds daudzmaz leģitīms un daudzpusīgs viedoklis veidojas. Bet pēc pēdējā viedokļa pieprasījuma atkal parādās jautājumi, kuri jau tika runāti un vērtēti no mūsu puses pagājušajā gadā, tomēr izrādās, ka nekas nav pavirzījies uz priekšu.

Tad nu es izanalizēju SKDK lēmumus no pagājušā gada līdz beidzamajam pieejamam un izvilku tos jautājumus, kuri attiecas uz Jelgavas Līniju apkaimi. Lūk, kāds parādās rezultāts.

Šie ir visi jautājumi, kurus atradām sēdes protokolos, kuri attiecas uz Līnijām. Mūsu sāpīgākais jautājums pacēlās par pirmo līniju, kur šobrīd, kad atvēra Atmodas ielas pārvadu, satiksmes intensitāte ir būtiski palielinājusies. Pats es arī šad tad izmantoju Ganību iela -1.līnjija un esmu novērojis, ka ātrums pa šo mazo ieliņu no Ganību ielas līdz Dobeles šosejai dažam labam ir pieklājīgs, neskatoties, ka pēc zīmēm šobrīd tur atļauts ir 50km/h. Bet pagājušā gada septembrī mums bija pieprasījums pēc mūsu viedokļa tieši šajā jautājumā. Mēs pēc vairāku dienu diskusijām nācām pie secinājuma, ka vislabākais variants un mūsu ieteikumi bija, ja nav ielai gājēju ietve, tad bez variantiem, ieteicamais ātrums ir 30km/h. Tāds ātrums būtu jāievēro Līniju iekšpusē, jo tomēr tur ir pārsvarā dzīvojamās mājas, suņi, kaķi, bērni un citi kustoņi. Var braukt mierīgi un nekur iekšpusē nevajadzētu skriet un dzīties. It kā lēmām un savu viedokli par pirmo līniju nosūtījām. Es atminu, ka es vēl nedaudz sašutu par to, ka prasa mūsu viedokli jautājumā vai uzlikt 30 vai atstāt 50, mēs lemjam 30, bet komisija vispār nolemj uzlikt 40, kaut par tādu nemaz nebija jautājumu. Bet nu labi. Ierobežot ātrumu uz 40 arī ir kaut kas. Tagad skatos lēmumos, tak, mums neziņojot ir nākamajā sēdē pielēmuši ierobežot to ātrumu uz 30 km/h. 

Tāpat pārējie lēmumi par otrās līnijas un Ganību ielas krustojumu, kreiso pagriezienu uz Dobeles šosejas u.c.   

Tomēr tas pārsteigums bija faktā vai apstāklī, ka lēmumi ir, bet izpilde nav nekāda. Nav veikti nekādi darbi nevienā no minētajiem lēmumiem.

Analizējot protokolus, var izdalīt šādus galvenos iemeslus lēmumu nepildīšanai vai aizkavēšanai:

• Finansējuma trūkums: Šis ir visbiežāk minētais iemesls. Daudzi lēmumi par ceļa zīmju uzstādīšanu vai satiksmes organizācijas maiņu tiek pieņemti ar atrunu: "ieviest izmaiņas, ja Iestādei tiks piešķirts finansējums darbu veikšanai". Piemēram, būvprojekta "Ielu pārbūve 1., 2., 3. līnijās..." 1. kārta netika realizēta tieši ierobežota finansējuma dēļ.
• Saskaņošanas problēmas ar ārējām institūcijām: Lēmumu izpilde bieži apstājas, ja nav saņemts atzinums no citām iestādēm. Jautājums par gājēju pārejām Kalnciema ceļā nevarēja tikt izskatīts pēc būtības, jo netika saņemts pieprasītais atzinums no VSIA "Latvijas Valsts ceļi".
• Sabiedrības pretestība vai jauni apstākļi: Reizēm lēmumi tiek pārskatīti un mainīti pēc iedzīvotāju protestiem vai biedrību argumentiem. Piemēram, 2025. gada 14. maija sēdē tika izskatītas pretenzijas par iepriekšējā mēneša lēmumiem attiecībā uz Kalnciema ceļu, Kārļa ielu un Garozas ielu. Citā gadījumā komisija mainīja iepriekšējo lēmumu par koplietošanas ceļa slēgšanu starp Dobeles šoseju un Nameja ielu, jo iedzīvotāji lūdza to atstāt caurbraucamu.
• Operatīvas neatbilstības darbu veikšanā: Protokolos fiksēti iedzīvotāju ziņojumi par gadījumiem, kad, neskatoties uz uzstādītajām zīmēm, kas aizliedz stāvēšanu ielu uzkopšanai, norādītajā laikā ielu uzkopšanas darbi ar specializēto tehniku netiek veikti. Tas radīja nepieciešamību pārskatīt vispārējo kārtību par stāvēšanas aizliegumiem uzkopšanas dienās.
• Nesaskaņota pašdarbība: Ir gadījumi, kur iedzīvotāji rīkojas pretēji komisijas lēmumiem. Pie ēkas Ausekļa ielā 46 komisija lēma izmaiņas neatbalstīt, taču vēlāk konstatēja, ka tur bez saskaņošanas ar pašvaldību uzklāts nepārtrauktās dzeltenās līnijas marķējums.

Komisijas priekšsēdētājam saskaņā ar nolikumu ir pienākums kontrolēt pieņemto lēmumu izpildi, tomēr ar to kontroli ir kaut kā nesaprotami.

Tad nu parādās pirmais plānotais virsraksts Vai tiešām? Vai tiešam nekas nav vēl paveikts? Tie nemitīgie stāsti, ka tam vai tam nav paredzēts budžets, tam, vai tam deputāti nav iebalsojuši naudu, tam vai tam nesanāk. Kas tas tāds ir?

Būtība – iedzīvotājs raksta iesniegumu komisijai, kas, viņaprāt, ir aktuāli. Komisija izskata, lemj, spriež un jautā viedokli apkaimei, apkaimē cilvēki tērē savu laiku komunicē, apspriežas un kopīgi mēģina nonākt pie kopīga viedokļa ( kas ne vienmēr ir vienkārši) , bet beigās izrādās, ka tas viss ir tikai formalitāte, lai parādītu, kā mēs labi visi sadarbojamies. Rezultāta tāpat nav. Kāds budžets ir vajadzīgs ceļazīmju uzstādīšanai? Es saprotu, ka var iekavēties izpilde kaut kādiem celtniecības darbiem, kur ir konkursi , iepirkumi un tmldz. Bet tas ir process un var redzēt, ka procesi notiek. Bet šajā gadījumā. Pagājušā gada septembrī tika pielemts. Šobrīd ir jau šī gada maijs. Un nekas, pilnīgi nekas nav pavirzījies. Lai man nestāsta, ka ceļazīmes uzstādīšanai vajag milzīgus resursus.

Redzot, ka mēs no sirds iesaistāmies šajos procesos. Protams ir jauki, ka jautā mūsu biedrības viedokli, bet kad es redzu, ka tas nevienam nav vajadzīgs, tad es gribu pajautāt otru iedomāto virsrakstu – Kāda no tā visa ir jēga? Vai tās komisijas dalībniekiem nav žēl sava laika, kuru iegulda šajā visā? Es zinu, ka komisijā darbojas cilvēki, kuriem tiešām rūp šī joma un viņi reāli iedziļinās katrā jautājumā. Bet ja nav rezultāta, tad Jums neliekas, ka Jūs vienkārši izmanto?

Gribu pajautāt komisijas vadītājam un komisijas dalībniekiem – kad būs? Arī izpildes laiki tādi dīvaini. Pirmās līnijas ātruma ierobežojošām zīmēm jābūt 2026. gadā? 2025.  gada septembrī lēma jautājumu, kuru skatīja, pēc tā brīža intensitātes un šī izpilde ieplānota kaut kad 2026. gadā?  Paskaidrojiet man, lūdzu!

Nav jēga imitēt kaut kādu darbību, ja tām darbībām nav finansējuma, vai ja kaut kādas organizācijas neatbild u.t.t. Vispirms vajadzētu saprast, vai ir problēma, problēmas risinājuma iespējas, varianti un tad konkrēti termiņi un atbildīgās personas. Un ceļa zīmju uzstādīšana, manuprāt, nav tā darbība, kas prasa milzīgus ieguldījumus, budžeta izmaiņas vai īpašus deputāta balsojumus.

Es neesmu dzirdējis tos argumentus, kamdēļ nav izpildīti šādi vienkārši un elementāri uzdevumi, bet pieņemu, ka atkal kārtējais, šim mums nav naudas.

Ja nav naudas, tad komisija, lai iet mājās, un gaida kad būs nauda. Kāda jēga no tādas komisijas, ja tāpat viņu lēmumi nevienam neko nedod un netiek pildīti!

Nu tādas man sašutuma pilnas pārdomas pēc kārtējām diskusijām ar apkaimes kolēģiem, kaimiņiem un domu biedriem.

Kaut kas visā šajā nestrādā.

Nav komentāru

Komentēt